Ilgtspējīga siltuma padeve: sabiedrības enerģijas koncepcijas fokusā

Ilgtspējīga siltuma padeve: sabiedrības enerģijas koncepcijas fokusā

Deutschland - Vācijā siltuma piegādi arvien vairāk tiek veiktas izmaiņas, kas sola ilgtspējīgu nākotni. Over 50% of the final energy consumption is due to the heat supply, which is largely covered by fossil fuels such as gas and oil. Ņemot vērā augstās apkures izmaksas enerģijas cenu pieauguma dēļ, ir svarīgi atrast jaunas pieejas.

Lai apgūtu nākotnes siltuma piegādes izaicinājumus, daudzas pilsētas un pašvaldības ir sākušas izveidot pašvaldības siltuma plānus. Šie plāni ir daļa no CO2 emisiju samazināšanas stratēģijām, pašreizējā atjaunojamo enerģiju īpatsvars pašvaldības siltuma apgādē 2023. gadā tikai 18,8 %. Galvenā daļa ir saistīta ar dabasgāzi un oglēm.

Sabiedrības siltuma padeve un īrnieku elektrības modeļi

Efektīvās siltuma padeves jēdzieni bieži koncentrējas uz kopienas sistēmām, piemēram, vietējiem apkures tīkliem, kurus īpaši izmanto blīvi apdzīvotās ceturtdaļās ar daudzām daudzdzīvokļu ēkām. Cita starpā tos var barot ar atkritumu siltumu no uzņēmumiem vai ģeotermiskās enerģijas. Kombinētās siltuma un elektrostacijas, kas darbojas ar biogāzi, varētu būt arī šo jauno sistēmu sastāvdaļa. Īrnieki un ēku īpašnieki ir aktīvi līdzdalībnieki šajos procesos, un iniciatīvas var uzņemties gan pašvaldību mājokļu uzņēmumus, gan privātā sektora pakalpojumu sniedzējus. Lietotājiem ir arī iespēja dibināt savus kooperatīvus, saskaņā ar kuru tas ir saistīts ar pastiprinātu piepūli.

Interesants variants ir īrnieku elektrības modelis, kas ļauj sevis ģenerētai elektrībai izmantot siltumsūkņus, lai uzlabotu ekonomiku un klimata neitralitāti. Tomēr ir jāievēro lieli birokrātiski šķēršļi. Sabiedrības ēkas piegāde (GGV) veicina fotoelektrisko sistēmu uzstādīšanu uz daudzdzīvokļu ēkām, kas īrniekiem ļauj piegādāt barošanas avotus bez nodokļiem un nodokļiem.

Stratēģiskā siltuma plānošana un valsts atbalsts

Siltuma plānošanas likums, kas stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī, prasa, lai jauni apkures tīkli pārietu vismaz 65% no neto siltuma ģenerēšanas no atjaunojamās enerģijas vai atkritumu siltuma. Federālā valdība kopumā nodrošinās 500 miljonus eiro, lai atbalstītu pašvaldības siltuma plānus līdz 2028. gadam. Papildus krājumiem un iespējamām analīzēm, lai noteiktu siltuma prasību un pieejamos siltuma avotus, tie ietver arī infrastruktūras plānošanu.

Prasības esošajiem apkures tīkliem ir vērienīgas: līdz 2030. gadam viņiem ir jāsaņem 30% un līdz 2040. gadam pat 80% no siltuma no atjaunojamiem avotiem vai atkritumu siltuma. Lai atbalstītu šīs izmaiņas, tiek arī norādīts, ka ekonomika palielinās līdz ar piegādāto ēku skaitu. Ir arī daudz vietējo pašvaldību konsultāciju pakalpojumu, lai atvieglotu priekšizpēti jauniem projektiem.

Siltuma maiņas izaicinājumi un perspektīvas

Valsts ekonomikas, infrastruktūras un vispārējās intereses pētījums Leipcigas universitātē ir parādījis, ka 2045. gadā tiks meklēta pārvērtība par klimata neitrālajām siltuma sistēmām. Dalībnieki un enerģijas piegādes uzņēmumi uzsver, ka siltuma pārejai ir daudz iespēju reģionālai attīstībai. Neskatoties uz to, pastāv riski, piemēram, saspringtu budžeta situāciju un personāla sašaurinājumu veidā. Priekšlikums ietver nelielu pašvaldību sadarbības veidojumus, lai apvienotu resursus.

Šo tālo izmaiņu ieviešana prasa ievērojamas investīcijas, kas ir aptuveni 10,8 miljardi eiro. Tāpēc izveidotās sistēmas un prakse ir jāpārskata, lai nodrošinātu siltumu ilgtspējīgi un rentablu. Kamēr plāni un analīze tagad notiek, pārmaiņu procesa ieviešana ir būtiska, lai izstrādātu klimatu draudzīgu nākotni visiem Vācijas pilsoņiem.

Lai iegūtu papildinformāciju par pašvaldības siltuma plāniem un ar tām saistītajām stratēģijām, lūdzu, apmeklējiet bmwsb un kowid