Kviešu brīnums Salbitzā: jaunas šķirnes un to iespējas lauksaimniekiem!

Kviešu brīnums Salbitzā: jaunas šķirnes un to iespējas lauksaimniekiem!

Kas notiek Lommatzsch aprūpē? Šis vēsturiskais reģions, kas pazīstams ar savu pirmšķirīgo augsnes kvalitāti, joprojām ieņem galveno lomu Vācijas lauksaimniecībā šodien. Augsnes skaits Salbitzā ir augsts – 86, un tas ļauj lauksaimniecības uzņēmumiem iegūt stabilu un bagātīgu ražu. LVZ ziņo ka LfULG Nosena izmēģinājumu stacija pārbauda kviešu šķirnes sešu hektāru laukā. Eksperti īpašu uzsvaru liek uz piemērotību audzēšanai, olbaltumvielu saturu un mēslošanas efektivitāti.

Kviešu audzēšana šajā reģionā ir ļoti nozīmīga, jo daudzi zemnieki tos iekļauj savā augsekā reizi trijos gados. Nesenajā lauku dienā Salbitzā tika pārbaudīta 27 ziemas kviešu šķirņu piemērotība. Izmēģinājumu stacijas vadītājs Bodo Hanns skaidro, ka kviešu šķirnes izvēle vienmēr ir kompromiss starp iespējām un riskiem.

Pašreizējās ražas stratēģijas un izaicinājumi

Viens no galvenajiem faktoriem kviešu audzēšanai Lommatzscher aprūpē ir ekspertu veiktie intensīvie pētījumi. Tie ir paredzēti aizsardzībai pret sēnīšu infekcijām un parāda to rezultātus, piemēram, ziemas kviešu uzņēmību, īpaši pēc kukurūzas audzēšanas. Šogad pat tika pārbaudītas trīs tikko apstiprinātas kviešu šķirnes, piedāvājot lauksaimniekiem aizraujošas perspektīvas. Ainavas Vācijā uzsver, ka reģions vēsturiski ir pazīstams kā Saksijas klēts un arī gūst ekonomisku labumu no audzēšanas un pārdošanas, pateicoties labiem savienojumiem ar tādām pilsētām kā Leipciga un Drēzdene.

Pašreizējie dati liecina, ka Lommatzscher Pflege zemniekiem klājas labi ekonomiski un viņi pat varētu atļauties dārgu apģērbu. Reģiona labi attīstītais dzelzceļu tīkls atvieglo novāktās produkcijas tirdzniecību, kas ir īsts pluss lauksaimniekiem. Taču, neskatoties uz šādām priekšrocībām, izaicinājumus nevar novērtēt par zemu.

Ieskats vēsturē un nākotnē

Lauksaimniecības attīstība Lommatzscher Pflege parāda, cik ļoti gadsimtu gaitā ir mainījušies vispārējie apstākļi. 1900. gadā vidējā graudu raža bija 25-30 dt/ha, kas bija virs Vācijas vidējā 18,5 dt/ha. Ar industrializāciju un arī pēc kariem radās jaunas struktūras. Federālā pilsoniskās izglītības aģentūra skaidro, ka strukturālās pārmaiņas ir bijušas ļoti svarīgas lauksaimniecības attīstībā, jo daudziem lauksaimniekiem pēdējo desmitgažu laikā ir nācies paplašināt savu darbību un organizēties kooperatīvos.

Jaunākajā pētījumā aplūkota arī ekotoksīnu parādība, kas var apdraudēt ražu. Kā piemēru zināšanu un apņemšanās apmaiņai lauksaimniecībā var minēt zemnieci Johannu Fuksu, kura pārbaudēs iegūtos datus izmanto tieši savai saimniekošanai. Hannes Hönemann, dalībnieks no Raitzen, uzsvēra ideju apmaiņas ar ekspertiem un kolēģiem vērtību.

Laikā, kad ir nepieciešami augsti ražošanas standarti, pētniecības un prakses nozīme kļūst šaurāka nekā jebkad agrāk. Kviešu audzēšanas nākotne Lommatzscher Pflege ir cieši saistīta ar mainīgo tirgu un izaicinājumiem, ar kuriem jāsaskaras lauksaimniekiem.