Ierobežojumi žurnālistiem Baltajā namā: kas aiz tiem slēpjas?

Ierobežojumi žurnālistiem Baltajā namā: kas aiz tiem slēpjas?

Pēdējās dienās Baltais nams izraisīja ažiotāžu, paziņojot par jauniem ierobežojumiem žurnālistiem. Piekļuve kādai preses biroja zonai tagad tiks regulēta, kas nozīmē, ka reportieriem būs jāvienojas par tikšanos, lai turpmāk apmeklētu šo zonu. Valdības pārstāvei Karolīnai Levitai, cita starpā, ir birojs šajā jomā Skatīt ziņots. Iepriekš akreditētie žurnālisti varēja brīvi pārvietoties Baltā nama preses zonā, taču tagad tas ir beidzies.

Baltais nams šo soli pamato ar nepieciešamību saglabāt konfidencialitāti. Levits skaidroja, ka preses birojs ir atbildīgs arī par Nacionālās drošības padomes komunikāciju un tāpēc birojos var atrasties konfidenciāli dokumenti. Arī Baltā nama korespondentu asociācija (WHCA) asi kritizēja jaunos noteikumus, jo tie apdraud preses brīvību un piekļuvi informācijai.

Pieaugošā spriedze starp medijiem un Trampu

Prezidenta Donalda Trampa laikā attiecības starp Balto namu un medijiem kļuvušas arvien saspringtākas. Levits apsūdz medijus neobjektīvā un netaisnīgā ziņojumā par prezidentu. Šajā kontekstā bija arī apsvērumi par mediju pārstāvju pārvietošanu no Baltā nama uz kaimiņu valdības ēku. Atkal ikdienas ziņas ziņo, valdība plāno pati izlemt, kuri mediji var ziņot par Trampu. Šis lēmums lauž gadu desmitiem ilgo tradīciju, kurā neatkarīga ziņu organizāciju koalīcija atbalstīja prezidentu.

Izšķirošas izmaiņas attiecas uz preses fondu, ko turpmāk noteiks Baltā nama preses komanda. Līdz šim atlasi regulēja WHCA apļveida process. Leavits šo modernizāciju pamato ar vēlmi nodrošināt piekļuvi lielākam skaitam mediju, īpaši vietējām raidorganizācijām. Tomēr daudzas no šīm stacijām ir daļa no Sinclair mediju grupas, kas ir pazīstama ar savu labējo populistisko orientāciju un ir centralizēti kontrolēta ziņošanas vadlīnijas.

Kritika no ziņu pasaules

Jaunie noteikumi tika uzskatīti par nopietnu draudu demokrātiskai preses brīvībai. Mediju vēstures profesors Džons Māršals kritizēja draudus, kas radītu iespēju vadītājiem pašiem izvēlēties savu preses korpusu. Arī WHCA prezidents Eugene Daniels pauda bažas par šo notikumu attīstību un uzsvēra, ka šādi pasākumi nevar būt brīvas un neatkarīgas ziņošanas garā.

Šo stingro pasākumu fons varētu būt strīds ar ziņu aģentūru AP, kas atteicās lietot Trampa doto terminu “Amerikas līcis”. Rezultātā AP tika liegta piekļuve Ovālajam kabinetam. Federālais tiesnesis nesen noraidīja AP prasību pret Balto namu, jo nebija iespējams pierādīt neatgriezenisku kaitējumu.

Turklāt Aizsardzības departaments ir pastiprinājis piekļuves noteikumus žurnālistiem Pentagonā. Visi šie soļi liecina, ka Trampa administrācija arvien vairāk meklē kontroli un ietekmi pār mediju atspoguļojumu.

Situācija joprojām ir saspringta, savukārt diskusija par preses brīvību un informācijas pieejamību ir daļa no ASV ikdienas politiskās dzīves. Lai gan mediju pārstāvniecība tiek kritizēta, ir svarīgi, lai sabiedrībai būtu pieejama daudzveidīga un objektīva informācija.