Patvēruma politika krīzē: vairākums beidzot prasa pagriezienu!

Patvēruma politika krīzē: vairākums beidzot prasa pagriezienu!

Deutschland - Patvēruma un migrācijas politika Vācijā joprojām ir kritikas ugunsgrēks. Ņemot vērā pašreizējos Federālā migrācijas un bēgļu biroja (BAMF) datus, bēgļu un pašas sistēmas veselības situācija tiek parādīta kā problemātiska. 2025. gada pirmajos četros mēnešos tika nolemts vairāk nekā 110 000 patvēruma pieteikumu, bet visaptverošais aizsardzības līmenis samazinājās līdz jaunam zemākajam līmenim - 18,22 procentiem. Tikai 20 059 pretendenti saņēma aizsardzību, bet 90,018 lietojumprogrammas tika noraidītas, kā ziņoja [Compact-online].

Vēl viens satraucošs elements ir mazais deportāciju skaits. Gandrīz 60 procenti no 19 856 plānotajām deportācijām tika atcelti. Tikai 8 103 cilvēki faktiski tika atgriezti viņu izcelsmes valstī. Šie skaitļi uzdod jautājumus par rīkošanu ar noraidītiem patvēruma meklētājiem, no kuriem gandrīz 900 000 jau dzīvo Vācijā, un 300 000 no tiem tiek uzskatīti par nekavējoties atbildīgiem par izlidošanu.

Atskatoties uz patvēruma lietojumiem

2024. gadā Vācijā bija aptuveni 251 000 patvēruma lietojumprogrammu, kas atbilst aptuveni 29 procentiem samazināšanos, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Visizplatītākie pretendenti nāk no kara un krīzes apgabaliem, īpaši Sīrijā, Afganistānā un Turcijā. Tomēr, lai arī 2024. gadā no Afganistānas nāca 79 400 pretendenti no Sīrijas un 36 200, turku pretendentu aizsardzības līmenis bija aiz cerībām ar 9,4 procentiem. Iepriekšējā gadā šī likme joprojām bija 13 procenti, kā minēts [Proasyl].

Debates par patvēruma politiku ir pārņēmusi ātrumu, it īpaši pēc uzbrukumiem Manheimā un Solingenā. Aptaujas liecina, ka 77 procenti iedzīvotāju ir vērsti uz migrācijas politikas pagriezienu. Ir ļoti nepieciešama jauna patvēruma politika, it īpaši AFD un BSW atbalstītāju vidū. Tas arī izraisīja AFD apsekojuma vērtību palielināšanos, kas ieguva vairāk nekā 30 procentus valsts vēlēšanās Turingijā un Saksijā un 2025. gadā Bundestāgas vēlēšanās.

Politiskie pasākumi un reakcijas

Federālā valdība reaģē uz stingrāku robežkontroli un palielinātu deportāciju skaitu, īpaši uz Afganistānu. Tajā pašā laikā bija centieni pieņemt atveseļošanās likumu, bet arodbiedrību frakcijas to noraidīja. 2023. gada decembrī ES izlēma jaunus patvēruma noteikumus, kuru mērķis ir atskaitīt cilvēkus ar nelielām izredzēm uz ārējām robežām. Neskatoties uz šiem pasākumiem, liela daļa pašvaldību uzskata, ka pašvaldību pieaugums ir izsmelts, un daudzi prasa visaptverošu Eiropas risinājumu patvēruma sistēmai, kā to nosaka [Statista].

Šie notikumi skaidri norāda, ka migrācija un patvēruma politika ir viena no aktuālākajām tēmām Vācijas sabiedrībā. Īpaši federālā valdība pāriet uz demogrāfiskām izmaiņām un kvalificētu darbinieku trūkumu, lai mērķētu uz speciālistiem no valstīm, kas nav ES. Speciālistu imigrācijas likums, kas ir spēkā kopš 2020. gada marta, mērķis ir atvieglot imigrāciju un ietvert izaicinājumus, kas rodas no notiekošās migrācijas.