Stegner uzbrukumi Dobrindt: Patvēruma atteikšanās nelegāli!

Stegner uzbrukumi Dobrindt: Patvēruma atteikšanās nelegāli!

Frankfurt (Oder), Deutschland - Iekšlietu federālais ministrs Aleksandrs Dobrindts (CSU) saskaras ar pieaugošu kritiku, jo īpaši pēc Berlīnes administratīvās tiesas sprieduma, kurā patvēruma meklētāju noraidīšana robežkontrolē ir nelikumīga. SPD politiķis Ralfs Stegners uzsvēra, ka SPD uzstāj uz cilvēci un skaidru juridisko pamatu patvēruma politikā. Dobrindta pieeja palielināt migrantu kontroli un noraidījumus tiek uzskatīta par soli atpakaļ, jo īpaši opozīcijas partijas.

Spriedums attiecas uz trīs somāliju lietu, kas tika noraidīti 9. maijā pēc federālās policijas kontroles, kaut arī viņi bija izteikuši patvēruma pieteikumu. Pēc tiesas domām, Vācijai ir jāuzsāk patvēruma procedūras savā teritorijā, un tā nevar paļauties uz Dublinas rīkojumu. Pastiprinātās kontroles pirmajās divās nedēļās 1676 cilvēki tika noraidīti pie robežām, kas vēl vairāk veicināja sabiedrības un politisko sarunu par migrācijas politiku Vācijā.

Dobrindt reakcija uz spriedumu

Neskatoties uz spriedumu, Dobrindt ievēro savu noraidījumu praksi un attiecas uz individuāliem lēmumiem. Viņš uzsver, ka pasākumi nav ilgtermiņa un ir izņēmumi neaizsargātām grupām, piemēram, bērniem un grūtniecēm. Kanclera vadītājs Thorsten Frei (CDU) aizstāv noraidījumus kā daļu no migrācijas politikas, savukārt Zaļie un Policijas savienība (IKP) pauž juridiskas problēmas.

Stegners kritizēja, ka konservatīvās partijas, it īpaši CSU, patvēruma politikā noraida cilvēces prasības. Pašreizējā diskusija izvēršas, ņemot vērā vēsturiski sarežģītas patvēruma politikas fona Vācijā, kas attīstījusies gadu desmitiem. Vācija kopš 1951. gada ir Ženēvas bēgļu konvencijas līgumslēdzēja valsts un ir noenkurojusi tālejošas tiesības uz patvērumu pamatlikumā.

Vēsturiskais konteksts un migrācija Vācijā

Pēdējo desmitgažu laikā Vācija ir kļuvusi par vienu no galvenajām klipa valstīm bēgļiem, saskaņā ar kuru patvēruma procedūras uzrauga Federālais migrācijas un bēgļu birojs (BAMF). 2024. gada jūnija beigās Vācijā dzīvoja apmēram 727 900 cilvēku ar bēgļu aizsardzību, un šobrīd bēg vairāk nekā 122 miljoni cilvēku visā pasaulē. Tāpēc politiskā diskusija par patvērumu un migrāciju joprojām ir ne tikai lokāli, bet arī starptautiski nozīmīga.

Patvēruma likumu konservatīvas reformas, ieskaitot drošas izcelsmes valstu ieviešanu, apgrūtina patvēruma meklētāju ieviešanu. Šis "patvēruma kompromiss", kas tika sasniegts 1992. gadā, ierobežo patvēruma teicienus, lai iebrauktu caur drošām trešajām valstīm. Tas ir izraisījis faktu, ka patvēruma procedūras bieži ir politiski pretrunīgas un ka Vācijas absorbcijas spējas tiek arvien kritiski apspriestas.

Apkopots, Dobrindt migrācijas politika ir spriedzes jomā starp juridiskajām prasībām un politiskajām prasībām, kas izraisa intensīvas debates par patvēruma politikas turpmāko orientāciju Vācijā. Humānās palīdzības standartu sabojāšana joprojām tiek apspriesta no dažādām pusēm, savukārt bēgļu integrācija un sociālās infrastruktūras uzlabošana palielinās.

Lai iegūtu papildinformāciju par šo tēmu un patvēruma politikas attīstību Vācijā, skatiet Kölner stadt-anduzigers , "https://www.tagessspiegel.de/politik/erte-dobrindts-asylkur-berer-richt-zuruckungs-hiner-breis-fur-recht-13790800.html"> tagessspiegel un bonn digital .