Tatami vanna Šmelnā: glābšanas operācija pirms pēdējā beigām!

Tatami vanna Šmelnā: glābšanas operācija pirms pēdējā beigām!

Situācija peldbaseinu jomā Tīringenē kļūst arvien nedrošāka. Altenburger Land tatami vannas istaba cīnās par savu pastāvēšanu. Arvien vairāk objektu, tostarp populārais vietējais baseins, ir uz slēgšanas robežas. Galvenie iemesli ir nolietotā infrastruktūra un akūts darbinieku trūkums. Šis ziņo Tīringene24.

Tomēr Šmelnas pašvaldības komunālo pakalpojumu darbinieki ir enerģiski un smagi strādā, lai uzturētu savu peldbaseinu. 2023. gada 8. jūlijā vannas istabas priekšā tika izkārti plakāti ar skaidru aicinājumu “Mēs negribam slēgt”. Baseina vadītājs Deivids Noimans uzsver publicitātes un informācijas nozīmi, lai cilvēki informētu par gaidāmo slēgšanu.

Pasākumi baseinu biznesa glābšanai

Tuvākajās dienās labi redzamās vietās visā pilsētā tiks izvietoti kopumā pieci plakāti. Plānots arī parakstu vākšanas petīcija. Līdz šim parakstījušies jau gandrīz 10 000 atbalstītāju, un to skaits nepārtraukti pieaug. Lai nodrošinātu tatami vannas ilgstošu darbību, reģionālie uzņēmumi vēlas kopīgi strādāt pie risinājumiem.

Bet kā tatami vannas istabai klājas finansiāli? Gada deficītu ap miljons eiro vairs nevar segt no pašvaldības komunālajiem pakalpojumiem vai ar pilsētas kapitāla daļām. Mērs Svens Šrade (SPD) liek saprast, ka bez papildu finansiālā atbalsta no valsts puses baseins būtu jāslēdz gada beigās. Ekspluatācijas izmaksas veido aptuveni 2,6 miljonus eiro gadā, savukārt ienākumi nebūt nav pietiekami, lai tos segtu. Vienreizēja dotācija 440 000 eiro apmērā no jaunās pūla atbalsta shēmas līdz šim ir bijusi nepieciešama stabilizēšanai, taču rada jautājumu: kas notiks pēc 2024. gada? Šī informācija nāk no MDR.

Apdraudēta peldbaseinu kultūra Vācijā

Nedrošie apstākļi attiecas ne tikai uz tatami vannas istabu. Aptuveni katrs septītais publiskais peldbaseins Vācijā nākamo trīs gadu laikā varētu tikt slēgts, ja netiks veikti visaptveroši renovācijas pasākumi. Saskaņā ar Vācijas Pilsētvides pētījumu institūta aptauju starp aptuveni 900 valsts kasēm, kuras pasūtījis Kreditanstalt für Wiederaufbau (KfW), satraucošs investīciju apjoms ir 186,1 miljards eiro. Sporta nozarē vien deficīts veido aptuveni 12,12 miljardus eiro. Vācijas dzīvības glābšanas biedrības (DLRG) prezidents Ute Vogs (Ute Vogt) raksturo plānoto aptuveni 800 baseinu zaudēšanu kā nāvējošu peldēšanai un peldēšanās kultūrai. Šie satraucošie skaitļi izriet no ziņojuma no ZfK.

Situācija ir skaidra: peldbaseini Tīringenē un ārpus tās saskaras ar nopietnām problēmām. Ir pienācis laiks gan iedzīvotājiem, gan atbildīgajiem rīkoties, lai ilgtermiņā saglabātu peldēšanās kultūru. Lai pārvarētu pašreizējo krīzi, ir vajadzīga apņemšanās un atbalsts. Kurš stāsies pie stūres?