Lauku seniori atklājumu ceļojumā: izbaudiet lauksaimniecību tuvplānā!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Lauku seniori no Ilm rajona apmeklēja lauksaimniecības uzņēmumus Gotā, lai uzzinātu par lauksaimniecību un izaicinājumiem.

Landsenioren aus dem Ilm-Kreis besuchten Agrarbetriebe in Gotha, um über Landwirtschaft und Herausforderungen informiert zu werden.
Lauku seniori no Ilm rajona apmeklēja lauksaimniecības uzņēmumus Gotā, lai uzzinātu par lauksaimniecību un izaicinājumiem.

Lauku seniori atklājumu ceļojumā: izbaudiet lauksaimniecību tuvplānā!

Gotas rajona idilliskā ainava nesen piesaistīja 50 seniorus no Ilm rajona un Gotas rajona uz aizraujošu ekskursiju. Lauksaimnieki un viņu seniori tiekas katru gadu, lai uzzinātu par jaunākajām norisēm lauksaimniecībā. Goldbach lauksaimniecības kooperatīva valdes priekšsēdētājs Heiko Giese sirsnīgi sveica dalībniekus un sniedza ieskatu aktuālajos izaicinājumos, ar kuriem saskaras zemnieki, kas vēlreiz liek saprast, ka lauksaimniecībā darba ir daudz.

Brauciens grupu ne tikai veda pa idilliskiem laukiem, bet arī piedāvāja iespēju apmeklēt kooperatīva moderno piena fermu. Tur dalībnieki varēja tuvplānā izjust augstos dzīvnieku labturības standartus un jaunos piena ražošanas paņēmienus. Vienlaikus tika pārbaudītas labās augu populācijas aramreģionā, taču tās rada nopietnas bažas sausuma stresa dēļ. Niko Šeringers, bijušais lauksaimniecības kooperatīva Großfahner darbinieks, vadīja vecāko grupu daudzveidīgajā jomā, kas ietver gan lauksaimniecību, gan aitkopību.

Ieskati lauksaimniecības pētījumos

Vēl viena aizraujoša pietura bija Tīringenes Valsts lauksaimniecības biroja Frīmaras eksperimentālā stacija. Šeit stacijas priekšnieks Valentīns Hermans iepazīstināja ar dažādajiem kartupeļu, graudu un kukurūzas veidiem, kas tiek detalizēti pārbaudīti. Izbraukumu ārkārtīgi atzinīgi novērtēja lauku seniori, un uzņēmumu viesmīlība tika konsekventi slavēta.

Lielāki diskursi parādās arī Eiropas lauksaimniecības ainavā. Briselē tiek plānoti priekšlikumi lauksaimniecības politikai līdz 2034. gadam, uz kuriem Vācijas lauksaimnieki jau reaģē ar cerībām uz lielāku finansiālu atbalstu reģionālajai kvalitātei un klimata un sugu aizsardzībai. Jo īpaši Brandenburgas zemnieks Kristofs Plass izsaka steidzamību pieteikties mākslīgai apūdeņošanai savai kartupeļu audzēšanai, jo viņš katru gadu apūdeņošanas sistēmās iegulda ievērojamas summas — no 160 000 līdz 180 000 eiro.

Izaicinājumi lauksaimniecībai

Lauksaimniecības biznesa aprindām ir spiediens līdz 2050. gadam dubultot pārtikas ražošanu, savukārt klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības prasības apdraud pamatus. Šīs problēmas nav tikai vietējas, bet skar visu ES, kas tagad pārorientē savu lauksaimniecības politiku, lai atbalstītu lauksaimniekus viņu darbā. Ar savu politiku ES ne tikai piedāvā finansiālu palīdzību, bet arī veicina ilgtspējīgus, videi draudzīgus procesus, lai uzturētu pārtikas kvalitāti un izsekojamību.

Šajā kontekstā Vācijas Lauksaimnieku asociācija uzsver nepieciešamību samazināt birokrātiskās prasības, kas aplēš aptuveni 30% no lauksaimnieku darba laika. Dažāda veida uzņēmumiem ir vajadzīgas pielāgotas atbalsta programmas, lai tie spētu labāk tikt galā ar izaicinājumiem.

Informācija no ekskursijas un ar to saistītie diskursi skaidri parāda, ka lauksaimniecība ir saistīta gan ar tradīcijām, gan jauninājumiem — kombinācija, kas būs izšķiroša nākotnē.