Ukrainas droni iznīcina desmitiem krievu bumbu - Putins draud!

Ukrainas droni iznīcina desmitiem krievu bumbu - Putins draud!

Wien, Österreich - 2025. gada 2. jūnijā Ukraina kopš kara sākuma līdz šim ir veikusi lielāko dronu uzbrukumu Krievijas teritorijai. Saskaņā ar Mūsu vidējā Eiropa , tika iznīcināti desmitiem krievu kodolbumbvedēju, kas nodara zaudējumu aprēķināto 2 miljardu dolāru apmēru. Ukrainas prezidents Wolodymyr Selenskyj sacīja, ka šim uzbrukumam tika izmantoti 117 droni.

Uzbrukuma fons varētu būt saistīts ar neseno vizīti Lindsijā Grehemā Ukrainā, kas notika divas dienas iepriekš. Pirms uzbrukuma veikšanas ASV prezidents Donalds Trumps netika informēts, kas rada jautājumus par informācijas politiku.

Krievijas reakcijas un eskalācija

Uzbrukuma rezultātā Krievijas prezidents Vladimirs Putins reaģēja ar steidzamiem vārdiem un paziņoja par atriebību. Viņš paskaidroja, ka nav "vairāk sarkanu līniju", kas varētu vēl vairāk pastiprināt militāros strīdus starp abām valstīm.

Dronu izmantošana ir ievērojami palielinājusies Ukrainas karā, kā ziņots hartpunkt . Dronus, kas sākotnēji izmantoja vienkāršu kameru tehnoloģiju, tika aizstāti ar augsti izstrādātiem, uz AI balstītiem modeļiem, kurus izmanto taktiskajai izglītībai un uzbrukumiem. Šīs izmaiņas atspoguļo strauji attīstīto karadarbību, kurā Ukraina arvien vairāk balstās uz jaunām tehnoloģijām.

Tehnoloģiskais progress un izaicinājumi

Mūsdienās būtiska ir pārākums dronu lietošanā: AI integrācija nodrošina ātrāku attēla datu novērtēšanu un neatkarīgas pozīcijas noteikšanu bez globālās navigācijas satelīta sistēmas (GNSS). Šīs norises ir nopietni ierobežojušas parasto komerciālo dronu izmantošanu, savukārt jaunāki, specializēti modeļi nodrošina aizsardzību pret gaisu ar jauniem izaicinājumiem.

Organizācijas savvaļas horneti ir piegādājuši 1000 modificētus FPV dronus Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Šie droni un citi taustes izlūkošanas modeļi ne tikai palielina efektivitāti, bet arī prasa stratēģiskas korekcijas aizsardzībā.

Citas pašreizējās attīstības

Neatkarīgi no konflikta Ukrainā ir arī nozīme citās jomās. Šveices elektrības piegādātājs Azienda Elettrica ticinese (AET) iesūdz Vāciju par gandrīz 100 miljoniem eiro kompensāciju ogļu fāzes dēļ, savukārt Austrijā tika nolemts par 12 gaismas starpības sprauslu iegādi par 1,1 miljardu eiro. Salīdzinājumam, Ungārija pasūtīja 12 L-39-ng sprauslas par 240 miljoniem eiro.

Vēl viena tēma, kas jaunumos piesaista uzmanību, ir satraucošā statistika par resnās zarnas vēzi jauniem pieaugušajiem Austrālijā. Kāpšanas cēloņi pašlaik nav skaidri. Vīnē pastāv arī bažas, ņemot vērā 2026. gada minimālās drošības finansēšanu, kam nepieciešami ietaupījumi.