ES ievieš stingrus naudas atmazgāšanas likumus – kas mūs sagaida tagad!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Jaunā ES naudas atmazgāšanas regula stājas spēkā 2025. gada 1. jūlijā. Frankfurtē pie Mainas būs AMLA uzraudzības iestādes galvenā mītne.

Die neue EU-Geldwäscheverordnung tritt am 1. Juli 2025 in Kraft. Frankfurt am Main wird Sitz der AMLA-Behörde zur Überwachung.
Jaunā ES naudas atmazgāšanas regula stājas spēkā 2025. gada 1. jūlijā. Frankfurtē pie Mainas būs AMLA uzraudzības iestādes galvenā mītne.

ES ievieš stingrus naudas atmazgāšanas likumus – kas mūs sagaida tagad!

2025. gada 1. jūlijā darbu sāks jaunā Eiropas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas iestāde AMLA (Anti-Money Laundering Authority), tādējādi sūtot pirmo signālu ES noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas paketes visaptverošai ieviešanai. Skaļi Haufe Šī reforma noved pie būtiskas atkāpes no valstu likumiem, kas lielā mērā tiek atcelti un aizstāti ar tieši piemērojamu ES regulu. Šīs iniciatīvas pamatā ir ES Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas regula (Regula (ES) 2024/1624), kas nosaka finanšu sistēmu cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu.

Jaunie likumi sola būtiski palielināt padziļinātās izpētes pienākumus uzņēmumiem, uz kuriem attiecas noteikumi. Galvenokārt bankām, nekustamā īpašuma aģentiem un citiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem turpmāk par aizdomīgām darbībām būs jāziņo tieši centrālajiem ziņošanas birojiem (Finanšu izlūkošanas vienībām, FIU). Ievērojami jauninājumi ietver arī centrālā konta un nekustamā īpašuma reģistra ieviešanu, kurā tiks reģistrēti ne tikai regulārie, bet arī kriptokonti. Par to ziņots Eiropas Parlamentu.

Pagarinātas saistības un pasākumi

Jaunais regulējums būtiski paplašina to personu loku, kurām ir pienākums novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Papildus bankām un līdzekļu pārvaldītājiem tagad ir atbildīgi arī futbola klubi un kriptovalūtu pakalpojumu sniedzēji. Skaidras naudas maksājumu apjoms ir ierobežots līdz 10 000 eiro, savukārt darījumiem virs 3000 eiro nepieciešama identifikācija. Turklāt ir jāreģistrē visas klienta valstspiederības un jāpastiprina uzticamības pārbaudes prasības paaugstināta riska gadījumā.

Vēl viens svarīgs jauninājums attiecas uz faktisko īpašnieku noteikšanu. Turpmāk uzņēmumiem un iestādēm būs jāievēro 25% slieksnis attiecībā uz faktiskajiem īpašniekiem. Augsta riska scenārijos to varētu samazināt pat līdz 15%. Laikā, kad prasības atbilstības struktūrām kļūst arvien stingrākas, skartajiem uzņēmumiem ir jānodrošina to dokumentācijas procesu aktualizācija un ziņotāju savlaicīga ievērošana. No 2025. gada 10. jūlija faktisko īpašnieku datiem varēs piekļūt arī personas ar “leģitīmām interesēm”, kas ir svarīgi ne tikai mediju profesionāļiem, bet arī iestādēm.

AMLA rekonstrukcija

AMLA atradīsies Frankfurtē pie Mainas un darbosies kā centrālā uzraudzības iestāde. Viņu uzdevumi ir ļoti dažādi: no riskantu finanšu uzņēmumu uzraudzīšanas līdz atskaišu analīzei un koordinēšanai līdz tiešai augsta riska profila uzņēmumu uzraudzībai. Arī šeit jaunā normatīvā vide ir daudz sasniegusi. Papildus tam, ka iestādei tiek dotas tiesības uzlikt naudas sodus par pārkāpumiem, iestādei ir arī paredzēts katru gadu ziņot par savu darbību Eiropas Parlamentam un Padomei, piemēram, eur-lex informēts.

Rezumējot, tas nozīmē tālejošu reformu, kas ne tikai kalpo, lai stabilizētu ES finanšu sistēmu, bet arī piedāvātu iedzīvotājiem lielāku caurskatāmību un drošību. No 2027. gada 10. jūlija lielākajai daļai izmaiņu jau ir jāievieš uzņēmuma procesos, lai tie atbilstu prasībām.