ES plāni miljoniem investīciju: plašsaziņas līdzekļu aizsardzība vai cenzūra?

ES iegulda miljonus plašsaziņas līdzekļos un faktu pārbaudes iniciatīvas, lai aizsargātu preses brīvību un apkarotu dezinformāciju.
ES iegulda miljonus plašsaziņas līdzekļos un faktu pārbaudes iniciatīvas, lai aizsargātu preses brīvību un apkarotu dezinformāciju. (Symbolbild/NAG)

ES plāni miljoniem investīciju: plašsaziņas līdzekļu aizsardzība vai cenzūra?

Polen, Land - Kā daļa no iniciatīvas "Eiropas demokrātijas vairogs", ES plāno plašas investīcijas plašsaziņas līdzekļu un faktu pārbaudes projektos. Tas tika paziņots, lai aizsargātu preses un vārda brīvību Savienībā un slēgtu plaisu, ko izraisījusi ASV attīstības pārvaldes USAID samazinājumi. Tomēr kritiķi, piemēram, MP Petr Bystron, pauž bažas par šiem pasākumiem. Viņš brīdina par iespējamu jaunas cenzūras un propagandas Frastruktūras radīšanu, aizbildinoties ar "demokrātijas aizsardzību", un redz ES par "viedokļa aizsargu", kas izlemj, kura informācija tiek uzskatīta par pieņemamu.

"Paredzams, ka Eiropas nodokļu maksātāji aizpildīs USAID izraisīto plaisu," saka Bystrons, kurš arī norāda uz risku, ka šādas investīcijas grauj faktisko presi un vārda brīvību. Viņš paziņo par pretestību plāniem un kritizē ES par vienotu kontroli pār informācijas izplatīšanu, vienlaikus piešķirot dezinformāciju.

steidzami nepieciešamība pēc darbības

Laikā, kad Eiropa var saskarties ar epistemoloģisku krīzi, cīņa pret dezinformāciju tiek uzskatīta par būtisku. Pēc globālo vadītāju domām, dezinformācija tika identificēta kā viens no lielākajiem īstermiņa draudiem WEF 2025, kas viņu kaitīgumā pat ierindojas par karu un dabas katastrofām. Valstis, piemēram, Poliju, īpaši ietekmē dezinformācijas kampaņas, kuras ne mazāk kā pastiprina Krievijas propaganda. Šīs kampaņas apdraud demokrātisko procesu stabilitāti un politisko vēlēšanu rezultātus.

Tāpēc ES tiek lūgts vairāk ieguldīt augstas kvalitātes žurnālistikā un stabilos faktu pārbaudes rīkos, lai efektīvi aizstātu neuzticamās multivides platformas. Turklāt jāīsteno normatīvie pasākumi, piemēram, Digitālo pakalpojumu likums (DSA), kuru mērķis ir uzraudzīt nelikumīgu saturu, neapdraudot vārda brīvību vai plašsaziņas līdzekļu neatkarību.

Investīcijas un finansēšanas programmas

Lai stiprinātu noturību pret dezinformāciju, Eiropas Komisija nodrošina kopumā 5 miljonus eiro. Tika publicēti divi priekšlikumu iesniegšanas pieprasījumi, kas līdz 2025. gada 16. jūnijam ir atvērti pilsoniskās sabiedrības, universitāšu un pētniecības centru dalībniekiem. Uzvarējušajiem projektiem ir jāsadarbojas ar Eiropas Digital Media Observatory (EDMO).

pieprasījums

Pirmais pieprasījums ir vērsts uz dezinformācijas kampaņu noteikšanu un analīzi. Mērķis ir attīstīt konkrētus pasākumus, kas veicina sociālo pretestību. Otrais pieprasījums veicina projektus, kas izmanto radošās stratēģijas un plašsaziņas līdzekļu formātus, lai palielinātu neatkarīgu faktoru eksāmenu organizāciju klāstu.

Ņemot vērā globālos dezinformācijas draudus un paaugstinātās prasības pēc lielākas pārredzamības un kvalitatīvas žurnālistikas, ir svarīgāk nekā jebkad agrāk uzsākt strukturālās reformas ES plašsaziņas līdzekļu ainavā. Atliek redzēt, vai tas izdodas - ES un tās dalībvalstis saskaras ar milzīgu izaicinājumu.

budžets fokuss
pirmais pieprasījums 3,15 miljoni eiro ļaunprātīgas informācijas manipulācijas kampaņu aptveršana un dezinformācijas ietekmes uz pilsoņiem analīze
otrais pieprasījums 1,6 miljoni eiro Projektu finansēšana, lai palielinātu neatkarīgu faktoru pārbaudes organizāciju diapazonu un ietekmi uz diapazonu un ietekmi
Details
OrtPolen, Land
Quellen