Ebreju vienlīdzība: UPJ iesniedz tiesas procesu pret Centrālo padomi!

Ebreju vienlīdzība: UPJ iesniedz tiesas procesu pret Centrālo padomi!

Frankfurt (Oder), Deutschland - 2025. gada 19. jūlijā Bernulfam ir ne tikai īpaša vārda diena, bet datums ir arī daudzi vēsturiski notikumi. Tāpēc šī diena ir īpaši svarīga ebreju kopienai Vācijā, un daži pašreizējie notikumi atspoguļo izaicinājumus, ar kuriem tā saskaras.

Svarīgs datums vēsturē ir šodienas datums: 1950. gadā tika dibināta Ebreju centrālā padome Vācijā Frankfurtē Am Main. Kopš tā laika šī institūcija ir kļuvusi par galveno reprezentāciju valsts ebreju kopienām un tai ir nozīmīga loma Vācijas sociālajā un politiskajā ainavā. Ilgu laiku viņš cīnījās par tiesībām un vienlīdzīgu attieksmi, ka ebreju līdzpilsoņiem ir tiesības uz to, kāda ir galvenā tēma ebreju dzīves vēsturē Vācijā, kā arī jpr .

Pašreizējās attīstības attīstība jūdaismā

Progresīvo ebreju savienība (UPJ) nesen pirmdien ir izvirzījusi konstitucionālo sūdzību Federālajā konstitucionālajā tiesā. UPJ aicina uz savu valsts līgumu un parastās dotācijas, līdzīgi tam, kā Centrālā padome jau ir sarunājusies. Faktiski Centrālā padome 2024. gadā no federālā budžeta saņēma aptuveni 22 miljonus eiro, bet UPJ tiek piešķirti tikai 189 000 eiro. Šo regulējumu UPJ uztver kā nepietiekamu un nepamatotu, jo tā cīnās par spēcīgāku vienlīdzīgu attieksmi un prasa no 4 līdz 15 procentiem no valsts dotācijām, skaidro rnd .

Šajā kontekstā var redzēt arī plaisu starp liberālajām un pareizticīgajām strāvām jūdaismā: lai gan sievietes liberālajās kopienās var ieņemt visus birojus un sēdēt draudzes pakalpojumos, tas nav pareizticīgo kopienās. Šīs pamata atšķirības rada jautājumus, kas ne tikai ietekmē jūdaisma iekšējo struktūru, bet arī juridiskās nozīmes valstij.

Vēsturiskais konteksts

Ebreju vienlīdzības meklējumi Vācijā ir vēsture: kopš 19. gadsimta viņi ir apņēmušies ievērot individuālās tiesības un reliģisko izglītību. Jpr apgaismo tiesisko regulējumu attiecībām starp valsti un reliģiju, un valstis, ka jautājumi par reliģijas praksi valsts vidē joprojām ir aktuāli. Sākot no atbrīvojuma no darba ebreju brīvdienās un beidzot ar tiesībām uz reliģisko izglītību valsts skolās - izaicinājumi paliek un ir daļa no ikdienas dzīves Vācijā.

Virzīšanās dienas un nāves gadījumi šodien ir noapaļoti; Piemēram, Hendrik Wüst, Ziemeļreinas-Vestfālijas premjerministrs, ir 50 gadus vecs, un dokumentālo filmu veidotājs Vinfried Junge svin savu 90. dzimšanas dienu. Bet arī doma par Egonu Eiermannu, kura arhitektūras darbi, piemēram, Kaisera Vilhelma memoriālā baznīca, ir atcerējušies daudzus, šo dienu nepadara šo dienu nesvarīgu.