500 miljardi eiro Vācijas infrastruktūrai – aizbraukšana vai beigas?

500 miljardi eiro Vācijas infrastruktūrai – aizbraukšana vai beigas?

Vācijā sākas aizraujošs posms, jo valdība ir iesniegusi vērienīgus infrastruktūras modernizācijas plānus. Plāns paredz piešķirt aizdevumus 500 miljardu eiro apmērā ar mērķi uzsākt ekonomikas atveseļošanos un īpaši investēt infrastruktūrā, piemēram, dzelzceļos, skolās un peldbaseinos. Šā lēmuma pamatā ir jaunizveidotais "Īpašais infrastruktūras un klimata neitralitātes fonds", ko Bundestāgs un Bundesrāts apstiprināja septembra beigās un kuram jāstājas spēkā ar atpakaļejošu spēku no 2025. gada 1. janvāra. Zaļie Taču viņi kritizē Merca valdību, kas, viņuprāt, svarīgas investīcijas novirza vēlēšanu solījumos, nevis meklē jaunus resursus.

Šo investīciju nepieciešamību nosaka pašreizējā ekonomiskā situācija. Arvien vairāk cilvēku uztraucas par savu darbu, savukārt daudzi uzņēmumi ir mīnusā. Pašvaldībās ir investīciju atlikums vairāk nekā 200 miljardu eiro apmērā, kā rezultātā daudzas pilsētas nonāk postā un sarūk uzticēšanās valsts spējai rīkoties. Saskaņā ar federālās valdības teikto Speciālais fonds tiks izmantots ne tikai strukturālo trūkumu novēršanai, bet arī Vācijas konkurētspējas stiprināšanai un labklājības nodrošināšanai.

Sīkāka informācija par īpašo fondu

Īpašais fonds kopumā ietver trīs pīlārus: 100 miljardus eiro štatiem un pašvaldībām, 100 miljardus eiro Klimata un transformācijas fondam (KTF) un 300 miljardus eiro papildu federālajām investīcijām. Nākamo divpadsmit gadu laikā šie līdzekļi tiks izmantoti daudziem projektiem, tostarp dzelzceļa transporta uzlabojumiem, kā arī digitālajai izglītībai un bērnu dienas aprūpei. 2025. gadā investīcijām jau paredzēti 37 miljardi eiro.

Galvenais ir tas, ka izdevumiem par investīcijām federālajā budžetā ir jāpārsniedz vismaz desmit procenti no kopējiem budžetā paredzētajiem izdevumiem, lai varētu atbrīvot papildu līdzekļus no īpašā fonda. Kontroles paredzētas, lai nodrošinātu līdzekļu lietderīgu izlietojumu un pēc četriem un astoņiem gadiem pārbaudītu, vai tiek sasniegti vēlamie mērķi. Lai šos finanšu resursus varētu izmantot efektīvi, federālā valdība ir spiesta arī ierosināt paralēlus taupības pasākumus, kas cita starpā ietver ietaupījumus pamata drošības un attīstības palīdzībai.

Kritika un perspektīvas

Neskatoties uz plānotajām investīcijām, jau izskan balsis, kas brīdina par plānoto izdevumu atlikšanu. Kritiķi sūdzas, ka, piemēram, Satiksmes ministrijas budžetā dzelzceļa infrastruktūrai jau bija paredzēti 9 miljardi eiro, savukārt tiltiem un tuneļiem speciālajā fondā parādās tikai 70 miljoni eiro. Tāpēc eksperti aicina noteikt skaidrus ierobežojumus īpašā fonda iespējām veikt papildu ieguldījumus, lai neapdraudētu vēlamo progresu. Zaļie lūgums Merzu un Klingbeilu uzņemties atbildību un atgūt uzticību efektīvai valstij.

Rezumējot, Vācija atrodas izšķirošā punktā, kas nes sev līdzi gan izaicinājumus, gan iespējas. Jāskatās, vai plānotās investīcijas tiešām nesīs izrāvienu, vai kritiķu bažas piepildīsies. Jebkurā gadījumā tagad ir pienācis laiks bruģēt ceļu modernai un ilgtspējīgai infrastruktūrai.