Krievija pārstāv pamiera ultimātu - Ukraina joprojām ir skeptiska!

Krievija pārstāv pamiera ultimātu - Ukraina joprojām ir skeptiska!

Istanbul, Türkei - ANO Drošības padomē Krievija, kuru vada ANO vēstnieks Wassili Norsja, ir paziņojusi par savu vēlmi vienoties par iespējamo pamieru Ukrainā. Šis paziņojums notiek saspringtā politiskā klimatā, kurā abām konfliktiem, Krievijai un Ukrainai ir atšķirīgas miera apstākļu perspektīvas. Skaitlis skaidri paziņoja, ka Rietumvalstīm ir jānosaka ieroču piegādes Ukrainā un ka Ukrainai vajadzētu izbeigt tā mobilizāciju, pirms ir iespējama pamiers. Tas ir centrālais punkts, jo Krievija pamieru uzskata par iespēju strādāt pie ilgtspējīga konflikta risinājuma, savukārt Ukraina ir aicinājusi uz 30 dienu pamieru kā priekšnoteikumu sarunām kopš marta

Ukrainas prezidents Wolodymyr Selenskyj jau ir aicinājis uz ugunsgrēka pārtraukumu bez prioritātes. Tomēr daudzi pauda bažas, ka Ukraina, iespējams, varētu izmantot pamieru, lai reorganizētu militāri. Turklāt viņš uzsvēra, ka krievu bruņotie spēki vienmēr ir gatavi turpināt cīņu, un nav skaidrs, kā šiem paziņojumiem būs ietekme gaidāmajās diskusijās.

Politiskās reakcijas un starptautiskās ietekmes

Politisko situāciju ietekmē arī Rietumu līderu novērtējumi. ASV prezidents Donalds Trumps ir apsūdzējis gan Selenskyj, gan Putinu par spītīgu un tādējādi bloķētu progresu starpnieku procesā. Pa to laiku Turcijas prezidents Recep Tayyip Erdogan mudināja Ukrainas valsts vadītāju Selenskyj piedalīties gaidāmajās sarunās Stambulā. Erdogans redz iespēju vadīt miera procesu, izmantojot spēcīgas abu valstu delegācijas. Tomēr līdz šim Ukraina nav pieņēmusi lēmumu par to, vai tā nosūtīs delegāciju Stambulai.

Pēdējo dienu laikā Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sybiha Krievija ir asi kritizējis un pieprasījis, lai tiktu izdarīts lielāks spiediens uz Maskavu. Viņš uzsver nepieciešamību pēc sankcijām un palielinātu atbalstu Ukrainai. Šo prasību apstiprina ziņojums, kurā norādīts, ka ASV Senāts nākamnedēļ plāno padomus par jaunām sankcijām pret Krieviju.

Situācija priekšpusē

Pašreizējie Ukrainas ziņojumi arī norāda, ka Krievijas bruņotie spēki Sumy nozarē ir arvien neefektīvāki un nevar panākt ievērojamu progresu. Tajā pašā laikā uzbrukumi Charkiw, kurā tika ievainoti vairāki cilvēki, un Ukraina ziņoja par lielu ugunsgrēku pēc Krievijas drona uzbrukuma Ismailam.

ANO Drošības padomes sanāksmē Selenskyj jau bija skaidri norādījis, ka ir jāīsteno Ukrainas tiesības uz pašaizsardzību. Viņš raksturoja Krievijas rīcību kā starptautisku noziegumu un pieprasīja, lai Krievija būtu jāpiespiež mieru. Šim nolūkam tiek minēts arī Ķīnas ārlietu ministrs Vangs, aicinot uz pastiprinātām miera sarunām un nosaucot trīs būtiskus sarunu principus: kaujas zonas nepilnības, bez cīņu saasināšanās un iesaistīto pušu provokācijas.

Sarežģīto ģeopolitisko spēli, kas šobrīd notiek Ukrainā, joprojām ietekmē daudzi faktori, tostarp iesaistīto tautu stratēģiskie lēmumi un sekojošās starptautiskās reakcijas. Kaut arī sarunas Stambulā ir nenovēršamas, joprojām ir jānovērtē, vai var veikt reālu progresu, vai arī konflikts notiek jaunā eskalācijas līmenī.