Ukraina mudina jaunas sankcijas pēc postošiem uzbrukumiem!

Ukraina mudina jaunas sankcijas pēc postošiem uzbrukumiem!

Kiew, Ukraine - 2025. gada 24. maijā Krievijas bruņoto spēku vardarbīgi uzbrukumi notika Ukrainā. Pēc tam Ukrainas amatpersonas pieprasīja paaugstinātas sankcijas pret Krieviju. Kā al Jazera raķetes viņu uzbrukumā Kijevā. Saskaņā ar Ukrainas informācijas datiem tika izmantoti 250 droni un 14 ballistiskās raķetes, un tika sabojāts vairākas dzīvojamās ēkas un iepirkšanās centrs. Tika ietekmēti arī vismaz 15 cilvēki, bet tika ietekmēti arī Dnipropetrovsk, Odesa un Zaporizhia reģioni.

Ukrainas gaisa aizsardzība spēja pārtvert sešas ballistiskās raķetes un 245 dronus, no kuriem daudzi bija Irānas izcelsmes. Incidents Charkiw reģionā bija īpaši traģisks, kur tika nogalināti četri ukraiņi un vairāki ievainoti. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka vismaz 100 Ukrainas dronu mēģināja uzbrukt Krievijas mērķiem, un Belgoroda reģionā tika nošauti 64 bezpilota lidaparāti.

ieslodzīto apmaiņa un diplomātiskie centieni

Šis militārais incidents notika tūlīt pēc 270 karavīru un 120 civiliedzīvotāju apmaiņas uz Ukrainas robežas ar Baltkrieviju. Süddeutsche zeitung ziņojumi, ka abi ir vienojušies apmaiņā no 1 000 cietuma. Prezidents Wolodymyr Selenskyj uzbrukumu nakti raksturoja kā "grūtu" un aicināja uz lielāku spiedienu uz Krieviju panākt vienošanos. G7 valstis arī norāda, ka tās apdraud turpmākas sankcijas, ja Krievija nepiekrīt bruņošanai.

Ukrainas ārlietu ministrs Andrii Sybiha kritizēja, ka Krievija nesūtīja miera piezīmi un joprojām ir uzbrukums civiliem mērķiem. Nesenās sarunas Stambulā tikai noveda pie vienošanās par kara gūstekņu apmaiņu, bet ne miera līgumu. Tas parāda pastāvīgo spriedzi konfliktā, kas notiek kopš 2014. gada, kad Krievija sāka Krimas un kara aneksiju Donbasā.

Putina stratēģija un Ukrainas pretestība

Pašreizējo uzbrukumu kontekstā Vladimirs Putins paziņoja par buferzonas izveidi "gar robežu", it īpaši pēc viņa vizītes Kurskas reģionā, kuru daļēji pārbauda Ukrainas karaspēks. Ukraina noraida šos plānus kā intereses trūkumu par mieru, un ārlietu ministrs Sybiha uzsver, ka Putina prasības atceļ miera sarunas. Ministrijas pārstāvis Horhij Tychyj arī ierosināja, ka Putins varētu izveidot buferzonu savā apgabalā.

Militārā situācija joprojām ir saspringta, un Ukraina uzskata uzbrukumus un Putina plašās stratēģijas kā pierādījumu par Krievijas agresīvo kursu. Ņemot vērā militāro norisi un pastāvīgos riekstu ieroču draudus, joprojām tiek apstrīdēta starptautiskā diplomātija. Ilgtspējīgs miers joprojām ir apšaubāms, kamēr Krievija neuzskata militārās iespējas par neveiksmīgu. Pieprasījums pēc tūlītējas pamiera joprojām ir telpā, savukārt starptautiskajai sabiedrībai, tāpat kā nolaupīto teritoriju atzīšanas gadījumā kā "tautas republikām", ir jārisina dažādas konflikta dimensijas.