Berlīnei draud mākslas zaudēšana: studijas finansējums ir apdraudēts!

Berlīnei draud mākslas zaudēšana: studijas finansējums ir apdraudēts!

Māksla un kultūra Berlīnē: neatkarīgas skatuves dilemma

Berlīnes mākslas scēna saskaras ar nopietnu satricinājumu. Izaicinājumi ir kļuvuši arvien redzamāki, kopš slavenais mākslas žurnāls galvaspilsētas stāvokli raksturoja kā "pēcvēsu". Šis novērtējums īpaši attiecas uz jauniem māksliniekiem, piemēram, 34 gadus veco Lizu Mariju Šmitu, kura strādā savā studijā Berlīnē-Kāzās. Šmits par 30 kvadrātmetriem maksā 170 eiro, ko atbalsta valsts dotācijas. Bet tas drīz varētu beigties: Berlīnes Senāts plāno samazinājumus, kas varētu ietekmēt vairāk nekā 1000 subsidētu studiju telpu. Lēmums par to ir jāpieņem Pārstāvju palātā 2025. gada decembrī, un Šmita varētu zaudēt savu studiju 2026. gada februārī.

Kas notiek, ja trūkst naudas un vietas? Šmits jau domā par pārcelšanos uz Bukaresti, kur īres maksa ir lētāka. Tomēr tas nav atsevišķs gadījums: skarta arī māksliniece Anja Šreja. Viņa dzīvo un strādā subsidētā studijā Karl-Marx-Strasse ielā vairāk nekā desmit gadus, taču pār viņu valda neziņa par viņas nākotni. “Studija brīvajā tirgū ir nenovērtējama,” žēlo Šrijs, savukārt īres maksa Neikelnā vidēji ir 25 eiro par kvadrātmetru.

Bažas ir plaši izplatītas. Saskaņā ar nesen veikto aptauju aptuveni 87% no aptuveni 10 000 mākslinieku Berlīnē meklē studijas par pieņemamu cenu. Speciālisti brīdina, ka pilsētas ainavu būtiski var mainīt jaunu, finansētu studiju trūkums. Silke Neumann, kultūras komunikācijas speciāliste, aicina paplašināt mākslas un kultūras jomas, īpaši īslaicīgai izmantošanai. Attīstība nav palikusi nepamanīta tādiem kritiķiem kā Markus Ossevorth, organizators. Viņš ziņo par pieaugošo bāru un klubu slēgšanu, kas cīnās lielo izmaksu un iedzīvotāju sūdzību dēļ.

Atskats uz mākslas ainu

Berlīnes mākslas ainai ir aizraujoša, bet arī traģiska vēsture. Pēc atkalapvienošanās daudzi mākslinieki atklāja pilsētu kā jaunu radošo punktu. Taču šobrīd draud kultūras budžeta un studiju finansējuma samazinājumi, kas neatgriezeniski mainītu mākslas skatuves seju. Finansējums darba vietām varētu samazināties no 45 miljoniem līdz 22 miljoniem eiro gadā. Tas rada plānošanas nenoteiktību daudziem māksliniekiem, kuriem tagad ir jābaidās zaudēt savu vērtīgo studijas telpu.

Mākslas kolekcionārs Kristians Boross stāsta, ka, neskatoties uz šiem izaicinājumiem, Berlīne joprojām ir mākslinieku magnēts. Viņš arī saskata iespējas pārmaiņās, taču piemin arī briesmas, ka daudzi mākslinieki varētu migrēt uz citām pilsētām, piemēram, Hamburgu vai Leipcigu. Lai pievērstu uzmanību situācijai, skartie mākslinieki jau ir uzsākuši petīciju, kas savākusi vairāk nekā 3700 balsis. Šīm balsīm būtu jāsūta spēcīgs signāls politiķiem.

Tādi mākslinieki kā Lisa Marie Schmitt sagaida attīstību ar aizturētu elpu. Mākslinieciskais atbalsts, kas viņu piesaistīja Berlīnei, varēja ātri pazust. Steidzami nepieciešama laba roka pilsētas mākslas skatuves nākotnei. Atliek cerēt, ka drīzumā notiks kultūras politikas pārdomāšana, pirms Berlīnes dzīvīgo mākslas ainavu pārņems stagnējoša realitāte.

Mākslas žurnāls ar kritisku aci sekoja notikumu attīstībai, ziņo tagesschau.de no mākslinieku neskaidrās nākotnes, kamēr rbb24.de izceļ visaktuālākos izaicinājumus. Arī bbk-berlin.de pievēršas neskaidrībai par studiju finansējumu un mākslinieku bailēm no plānošanas neskaidrības pilsētā, kas kādreiz bija slavena ar savu radošo potenciālu.