Berlīne kļūst par sūkļu pilsētu: tā metropole cīnās ar ūdens trūkumu!

Berlīne kļūst par sūkļu pilsētu: tā metropole cīnās ar ūdens trūkumu!

Ūdens trūkums pilsētu teritorijās arvien vairāk kļūst par sprādzienbīstamu problēmu. Berlīnē cilvēki jau domā soli tālāk un plāno kļūt par “sūkļu pilsētu”. Ar koncepciju ne tikai uzglabāt lietus ūdeni, bet arī mērķtiecīgi to atkal izlaist, pilsēta cenšas stāties pretī klimata pārmaiņu izaicinājumam. Tas iet roku rokā ar mērķiem Vācijas pielāgošanās stratēģija klimata pārmaiņām, kuras mērķis ir veicināt inovatīvus risinājumus pilsētu attīstībā.

Šo pasākumu nepieciešamība kļūst skaidra, ja ņem vērā, ka Berlīne atrodas sausā Vācijas reģionā un vasarā ūdens piegāde kļūst arvien problemātiskāka. Lai to novērstu, jau ir pabeigti deviņi milzīgi pazemes lietus ūdens savākšanas baseini. Īpaši iespaidīgs nozvejas baseins ar 30 metru dziļumu pilnībā darbosies 2026. gadā un var saturēt aptuveni 17 000 kubikmetru lietus ūdens. Spēcīgu lietusgāžu laikā liekais ūdens tiek novadīts šajos baseinos, pirms tas tiek sūknēts uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām tālākai attīrīšanai.

Kā darbojas sūkļu pilsēta?

Bet ko īsti nozīmē būt sūkļu pilsētai? Tā pamatā ir gudra koncepcija, kuras mērķis ir labāk izmantot slēgtās teritorijas pilsētās. Skaļi Mēbeļu pētnieki Pilsētas var revolucionizēt lietus ūdens problēmas, ierīkojot caurlaidīgas augsnes, vairāk zaļo zonu un ūdens uzglabāšanu. Mērķis ir uzkrāt un lēnām izlaist lieko ūdeni, tādējādi pasargājot daudzas upes no pārplūdēm un notekūdeņiem.

Īpaša uzmanība tiek pievērsta arī jaukta ūdens pārplūdes novēršanai. Berlīnē 2000 no 10 000 km kanalizācijas ir jauktas kanalizācijas sistēmas. Sliktākajā gadījumā tie izraisa zivju bojāeju un skābekļa trūkumu ūdenstilpēs. Lai risinātu šo problēmu, pilsētā pieņemts likums, kas nosaka, ka kanalizācijas sistēmā drīkst ieplūst tikai neliela daļa lietus ūdens jaunbūvju objektos. Pārējam ir jāiztvaiko vai jānoplūst.

Zaļā infrastruktūra mikroklimatam

Federālā valdība uzskata, ka sūkļu pilsēta ir daļa no tās visaptverošās pielāgošanās stratēģijas klimata pārmaiņām. Inovatīvas pieejas zaļajai infrastruktūrai, piemēram, tās THE ir nepieciešami mikroklimata stiprināšanai pilsētās. DAS monitoringa ziņojums arī liecina, ka pētījumi liecina, ka mazāk nekā puse dzīvojamo īpašumu ir apdrošināti pret dabas apdraudējumiem. Šeit ir jārīkojas.

Runājot par klimata aizsardzību, labumu gūst arī pilsētas iedzīvotāju dzīves kvalitāte. Apzaļumošanas pasākumi, piemēram, dīķu izveidošana lietus ūdens uzglabāšanai, var ne tikai uzturēt ūdeni tīru, bet arī palīdzēt atdzesēt pilsētu un pasargāt to no plūdiem. Piemērs varētu būt jauns daudzdzīvokļu nams, kas aprīkots ar dīķi un augiem ūdens attīrīšanai.

Arvien vairāk pilsētu paļaujas uz sūkļa pilsētas koncepciju. Pilotprojekti jau notiek Šveicē, kur strukturālos profilakses pasākumos tiek investēti vairāk nekā 43 miljoni franku. Piemēram, Vinterturā lietus ūdeni no skolas ēkām izmanto parku un zaļo zonu apūdeņošanai.

Ar pareiziem pasākumiem un vēlmi mainīties ideja par sūkļu pilsētu varētu radīt precedentu ne tikai Berlīnē, bet arī daudzās citās Eiropas izcelsmes pilsētās. Klimatam draudzīgu koncepciju laiks pilsētās ir tagad – kaut kas ir svarīgs!