Berlīnes siltuma plānošana: šādi galvaspilsēta līdz 2045. gadam kļūs klimatneitrāla!

Berlīnes siltuma plānošana: šādi galvaspilsēta līdz 2045. gadam kļūs klimatneitrāla!

Berlīnē kaut kas notiek attiecībā uz ilgtspējīgu siltumapgādi. Galvaspilsēta vēlas līdz 2045. gadam panākt klimatneitrālu apkuri. Tas ir ambiciozs mērķis, ko tagad atbalsta sabiedrības līdzdalība Berlīnes siltuma plānošanā, kuru plānots sākt 2026. gadā. Pašlaik mazāk nekā 10% siltuma tiek iegūti no atjaunojamiem avotiem, taču tas mainīsies līdz ar jauno Siltuma plānošanas likumu (WPG). Tas uzliek par pienākumu visām pašvaldībām, kurās ir vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju, līdz 2026. gada jūnija beigām iesniegt detalizētu siltumenerģijas plānu, kā norādīts rbb24

Aplūkojot pašreizējo situāciju, redzams, ka aptuveni 40 % no CO2 emisijām Berlīnē rada būvniecības un apkures nozare. Kamēr centralizētā apkure sedz labus 30% no siltumenerģijas patēriņa, aptuveni 50% mājsaimniecību apkuri ar gāzi. Interesanti, ka aptuveni 75% centralizētās siltumapgādes tiek iegūti no dabasgāzes, kas apgrūtina ceļu uz klimata neitralitāti. Berlīnes Enerģētikas pārejas akts nosaka, ka līdz 2030. gadam 40% siltuma būtu jāsaņem no atjaunojamās enerģijas vai siltuma pārpalikuma.

Siltumapgādei jaunas konstrukcijas

Siltuma plānošana Berlīni iedala trīs dažādos apgabalos: Siltumtīklu zonās galvenokārt tiek izmantota esošā vai paplašināma centralizētā siltumapgāde, savukārt siltuma tīklu ekonomiskā dzīvotspēja tiek pārbaudīta testa zonās. Decentralizētajās zonās galvenā uzmanība tiek pievērsta individuālai pārejai uz tādām tehnoloģijām kā siltumsūkņi. Papildus šiem pasākumiem rūpniecībā atkritumsiltuma, ģeotermālās enerģijas un saules siltumenerģijas veicināšana ir daļa no plāna nākotnē nodrošināt videi draudzīgāku apkuri.

Investīcijas ir milzīgas: Berlīnes enerģētikas un ūdens apgāde (BEW) ir pārņēmusi pilsētas lielāko centralizētās siltumapgādes tīklu kopš 2024. gada, un nākamajos piecos gados apkures pārejā ir jāiegulda vairāk nekā 6 miljardi eiro. Tas tiek darīts ne tikai par valsts naudu, bet arī caur privātajiem enerģijas piegādātājiem un īpašniekiem, kuriem arī ir jāiegulda līdzekļi modernā infrastruktūrā.

Siltuma pārejas izmaksas un izaicinājumi

Taču apkures pārejas īstenošana tiek vērtēta lēni, un kopējās izmaksas tiek prognozētas miljardos. Neskatoties uz esošajām finansēšanas programmām, uzticamība bieži vien neatbilst gaidītajam. Galvenās bažas ir panākt, lai izmaiņas būtu sociāli pieņemamas un pieejamas, bez īres palielināšanas energoefektīvu renovāciju dēļ.

Vēl viens diskusiju punkts ir centralizētās siltumapgādes cenu regulēšana. Pašlaik pakalpojumu sniedzēji var brīvi noteikt savas cenas, kas rada bažas. Nākotnē plānotajam cenu monitoringam vajadzētu sniegt vismaz pārskatu par cenu attīstību un atšķirībām.

Kultūras saistības: "Aizsargājiet lelles"

PinkNews nosaka.

Šis termins tagad bieži tiek lietots humoristiski un liecina par atbalstu transkopienai. Taču, to lietojot, noteikti jāņem vērā konteksts, īpaši uzrunājot transpersonas individuāli. Vārdu “aizsargājiet lelles” lietošana tiek uzskatīta par pozitīvu izpausmi, kas stiprina transidentitātes sociālo uztveri un vienlaikus aicina nopietni uztvert ar to saistītos izaicinājumus.

Berlīne ne tikai virzās jaunā virzienā klimatiskā, bet arī kultūras ziņā. Saikne starp ilgtspējību un sociālo taisnīgumu ir ļoti aktuāla tēma gan siltumapgādē, gan sabiedrībā.