Datorzinātne Berlīnē: kāpēc mūsu skolas ir atpalikušas?

Datorzinātne Berlīnē: kāpēc mūsu skolas ir atpalikušas?

Digitālais laikmets Vācijā jau sen ir kļuvis par realitāti, taču ne visas federālās zemes progresē vienādā ātrumā. Ja datorzinātnes jau ir ieviestas kā obligāts priekšmets desmit federālajās zemēs, Berlīne šajā ziņā atpaliek. Privātā un publiskā sajaukums, kas Berlīnes skolu ainavā ir iespaidīgi, bet arī satraucoši redzams, veicina digitālo nekonsekvenci. Saskaņā ar rbb24 Berlīnes izglītības sistēmā pašlaik nav obligātu datorzinātņu nodarbību. Tas ir pretrunā ar notikumiem citos Vācijas reģionos, kur dažās federālajās zemēs, tostarp Zārzemē, Tīringenē un Mēklenburgas-Priekšpomerānijā, vidusskolēni apgūst datorzinātnes līdz sešām stundām nedēļā.

Izglītības senatore Katrīna Gintere-Vinša uzsver, ka datorzinātnes jau ir integrētas dažādos priekšmetos. Viņa gan arī skaidro, ka regulāri tiek pārbaudīts, vai un kad Berlīnē tiks ieviestas neatkarīgas informātikas stundas. Kvalificētu skolotāju trūkums šajā priekšmetā joprojām ir galvenais šķērslis. Uz šī fona tādas privātas organizācijas kā “Train the Future” uzņemas iniciatīvu un piedāvā apmaksātus brīvdienu kursus. Par 300 eiro skolēni var baudīt informātikas stundas – iespēju, ko daudzas Berlīnes skolas nevar piedāvāt.

Taustāmi risinājumi un izaicinājumi

Gustava Falkes pamatskolā Mītē skolas eksperiments parāda, kā datorzinību pamatus var mācīt jau no pirmās klases. Tomēr nozares asociācijas uzsver, ka ir nepieciešams lielāks spiediens, lai visā valstī izveidotu obligātus IT piedāvājumus. Skolu digitalizācijas neveiksmei ir dziļāki cēloņi, kā liecina pētījums par digitālās izglītības statusu. Saskaņā ar Statista finansējums joprojām ir galvenā problēma, pat ja izglītības nozarei ir izsludināti miljardi. Neskatoties uz labāku tehnisko aprīkojumu, piemēram, ātru internetu un mācību platformām, izglītojamo digitālās prasmes pastāvīgi samazinās.

ICILS pētījums pat parāda, ka skolēnu prasmes kopš 2018. gada ir samazinājušās. Diskusijā par digitālo ierīču arvien lielāku izmantošanu bieži tiek runāts par mobilo tālruņu aizliegšanu skolās. Aptaujas laikā aptuveni 60% skolēnu tika aizliegts lietot mobilos tālruņus, kas pārsniedz OECD vidējo rādītāju. Var rasties jautājums, kur slēpjas atslēga digitālās izglītības labākai integrēšanai ikdienas skolas dzīvē.

Skatoties ārpus kastes

Notikumi mūzikas industrijā liecina, ka pārmaiņas tuvojas arī šeit. Lilija Allena izdod savu jauno albumu “West End Girl”, savukārt Deivs piesaista uzmanību ar savu galveno turneju. Pēdējo nedēļu laikā ir iznākušas daudzas publikācijas, kuras nedrīkst palikt nedzirdētas šeit vai Ķelnes izglītības vidē. Galu galā digitālā programma ietekmē ne tikai klasi, bet arī kultūru un sabiedrību kopumā.

Laikā, kad digitālā izglītība ir būtiska mūsu bērnu nākotnei, paliek jautājums, kā mēs Vācijas Federatīvajā Republikā varam panākt. Skolu ainava, kas piedāvā ne tikai digitālo aprīkojumu, bet arī atbilstošu apmācību pamatskolās, tieši ietekmēs nākamo paaudzi. Spiediens uz lēmumu pieņēmējiem ir liels – šobrīd ir vajadzīga rīcība, nevis tukši solījumi.

Veiksmīgai nākotnei ir nepieciešama sadarbība pāri sektoru robežām. Šķiet, ka priekšā vēl tāls ceļš ejams, taču ir cerība, ka Berlīnes skolēni drīzumā varēs izbaudīt obligāto informātikas stundu priekšrocības. Jo digitālajā pasaulē neviens vairs nevar iebāzt galvu smiltīs.