Pārtikas glābšana Berlīnē: Motatos cīnās pret atkritumiem!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Uzziniet, kā Berlīne cīnās pret pārtikas izšķērdēšanu un kāda loma tajā ir Motatos - ilgtspējīgi risinājumi nākotnei.

Erfahren Sie, wie Berlin gegen Lebensmittelverschwendung kämpft und welche Rolle Motatos dabei spielt – nachhaltige Lösungen für die Zukunft.
Uzziniet, kā Berlīne cīnās pret pārtikas izšķērdēšanu un kāda loma tajā ir Motatos - ilgtspējīgi risinājumi nākotnei.

Pārtikas glābšana Berlīnē: Motatos cīnās pret atkritumiem!

Vācijā katru gadu tiek izmesti aptuveni 11 miljoni tonnu pārtikas, lai gan daudzi no tiem joprojām ir ēdami. Īpaši daudz atkritumu ir lielajās pilsētās, piemēram, Berlīnē, kur arvien vairāk cilvēku meklē risinājumu šai steidzamajai problēmai. Tiešsaistes lielveikals Motatos, kas dibināts Stokholmā 2014. gadā, specializējas izglābtas pārtikas piedāvāšanā Vācijā un Austrijā. Viņa plauktos esošajiem produktiem bieži ir beidzies derīguma termiņš vai tiem ir kosmētiski trūkumi. Daudzi nāk arī no pārprodukcijas. Dominiks Ertls, Motatos rīkotājdirektors abās valstīs, raksturo uzņēmumu kā pārtikas tiešsaistes veikalu, kas neietilpst tradicionālajos lielveikalos. Piegāde notiek pat tieši līdz klienta durvīm.

Sortimentā ir krāsains ikdienas pārtikas produktu sajaukums, kā arī neparasti produkti no mazākiem zīmoliem. Tomēr piedāvājums nav pietiekams pilnam iknedēļas veikalam; velti meklēsiet svaigu pārtiku, piemēram, augļus un dārzeņus. Ilgtermiņā Motatos mērķis ir radīt pasauli bez pārtikas atkritumiem. Ertls uzsver nepieciešamību informēt vecākās paaudzes par pārtiku un ilgtspējību. Tā kā daudzi patērētāji bieži nezina, kā rīkoties ar derīguma termiņu (ieteicams līdz). Labāka izpratne varētu ievērojami samazināt pārtikas izšķērdēšanu.

Pārtikas izšķērdēšana ES acīs

Saskaņā ar Eiropas Savienības datiem katru gadu tiek ietekmēti aptuveni 60 miljoni tonnu pārtikas, kas ir līdzvērtīga milzīgai vērtībai 132 miljardu eiro apmērā. Tas rada arī ekoloģiskas problēmas, jo 8 līdz 10 procentus no globālajām siltumnīcefekta gāzu emisijām rada pārtikas atkritumi. Lai to novērstu, ES īsteno vērienīgus mērķus, lai samazinātu pārtikas izšķērdēšanu. Līdz 2030. gadam būtu jāpanāk vismaz 20 procentu samazinājums pārtikas ražošanā un pārstrādē un par 40 procentiem mazumtirdzniecībā, restorānos un privātajās mājsaimniecībās.

Nesen pieņemtā dokumentā bija arī priekšlikumi, kas pārsniedz šos mērķus. Cita starpā ES plāno Atkritumu pamatdirektīvas pārskatīšanu un saistošus atkritumu samazināšanas mērķus. Galvenokārt jāziedo netirgojama, bet tomēr ēdama pārtika. Tas varētu būtiski mainīt spiedienu uz resursiem.

Nepieciešama politiska darbība

Dominiks Ertls aicina politiķus izvirzīt juridiski saistošus mērķus, lai mudinātu lielveikalus un uzņēmumus rīkoties. Tā aicina izstrādāt valsts stratēģiju pārtikas izšķērdēšanas samazināšanai, kas būtu saskaņota ar ANO ilgtspējības programmas vērienīgajiem mērķiem. Pašlaik Vācijā nav skaidra tiesiskā regulējuma, kas uzņēmumiem prasītu ziņot par pārtikas zudumiem. Lai samazinātu pārtikas izšķērdēšanas ekonomiskās un ekoloģiskās izmaksas, steidzami nepieciešama kursa maiņa politikā.

Pieaugot izpratnei par problēmām, kas saistītas ar pārtikas izšķērdēšanu, un tādām iniciatīvām kā Motatos, Vācijai ir iespēja uzņemties vadošo lomu cīņā pret pārtikas izšķērdēšanu. Piekļuve izglābtai pārtikai varētu mudināt daudzus iepirkties vietējā tirgū un ilgtspējīgāk, kā arī mudināt pārdomāt pārtikas izmantošanu. Šajā kontekstā, lai novērstu atkritumu izšķērdēšanu, galvenā nozīme ir izglītošanai par derīguma termiņu un jutīgu rīcību ar pārtiku.