Mercs zem spiediena: CSU kritizē Vācijas ieroču politiku un Izraēlas stratēģiju

Mercs zem spiediena: CSU kritizē Vācijas ieroču politiku un Izraēlas stratēģiju

Gazastreifen, Palästina - Humānā situācija Gazas joslā ir dramatiski pasliktinājusies, un starptautiskās balsis ir skaļākas. Kanclers Frīdrihs Mercs (CDU) uzsver, ka civiliedzīvotājus vairs nevar ietekmēt kā attaisnojumu militāriem pasākumiem pret Hamas. Tajā pašā laikā ārlietu ministrs Johans Vadefuls plāno pārskatīt vācu ieroču piegādes Izraēlai un, ja nepieciešams, to ierobežot. Tas tiek darīts, ņemot vērā paaugstinātu Izraēlas kara kritiku Gazas joslā, kas tiek uztverta kā nesamērīga. Wadephulf Himelfa ir aprakstījusi papildu piegādes, kas civiliedzīvotājiem nonāk kā "tikai karstā akmens kritums" un uzsvēra nepieciešamību piešķirt cilvēktiesības visiem.

Politiskā spriedze Savienībā ir pamanāma. CSU štata grupas vadītājs Aleksandrs Hofmans kritizē Merca maiņu kursā un brīdina nevis sankcionēt draugus. Iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrindts komentē vācu ieroču piegādes uz Izraēlu, kas vēl vairāk ilustrē domstarpības koalīcijā. Daži novērotāji Merzu iespiež "ārkārtas situācijā", arī SPD tālā attieksmē pret Izraēlu, kas arī prasa, lai no Vācijas piegādātie bruņojumi netiktu izmantoti uzbrukumos, kas ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām.

Starptautiskās reakcijas un atbildība

Problēmu pastiprina starptautiskā politika. Kanclers Emanuels Makrons runā par "morālu pienākumu" atzīt Palestīnas štatu un plāno starptautisku konferenci par abu valstu risinājumu. Makrons aicina Eiropu formulēt kolektīvu un smagu paziņojumu, ja Izraēla nereaģē uz humāno krīzi Gazas joslā. Gatavojoties šai konferencei, Izraēlas ārlietu ministrs Gideons Sārārs nākamnedēļ Berlīnē tiks gaidīts, lai pārrunātu pašreizējo situāciju.

Spiediens uz Izraēlu pieaug pēc tam, kad ES komisija pārbauda asociācijas līgumu, kas ir ES un Izraēlas attiecību pamats. 27 ārlietu ministra vairākums nobalsoja par nolīguma apturēšanas novērtējumu, kas notiek pret Vācijas gribu. Ursula fon der Leyen pauž asu Izraēlas militāro operāciju kritiku, kamēr humānā situācija Gazas joslā pasliktinās.

Humānā krīze un cilvēktiesību situācija

Amnesty International gadu desmitiem ilgi ir dokumentējis nopietnos cilvēktiesību pārkāpumus Izraēlā un okupētajos Palestīnas apgabalos. Tuvo Austrumu konfliktam ir postoša ietekme Gazas joslā: vairāk nekā 50 100 cilvēku, ieskaitot vairāk nekā 17 000 bērnu, nomira no Izraēlas militārām kampaņām. Turklāt valsts iekšienē tika padzīti 1,9 miljoni palestīniešu.

Katastrofisko situāciju joprojām pastiprināja noturīgi gaisa reidi un stingra blokāde. Starptautiskā tiesa (IGH) jau bija organizējusi pasākumus palestīniešu aizsardzībai 2024. gadā, kas Izraēla nav ievērojusi. Amnesty International ir atklājis, ka Izraēlas veiktās darbības var klasificēt kā genocīdu saskaņā ar Völkermordas konvenciju.