Izmaiņas izglītībā: Kollkam ir vajadzīgas vienlīdzīgas iespējas visiem!

Izmaiņas izglītībā: Kollkam ir vajadzīgas vienlīdzīgas iespējas visiem!

Kolleks uzsver, ka labai izglītībai ir nepieciešami ne tikai īstermiņa panākumi, bet arī ilgtermiņa stratēģiskā pieeja. Viņa uzskata izglītību par tiesībām, nevis kā privilēģiju, kas ir atkarīga no sociālā stāvokļa vai izcelsmes. Papildus nepieciešamajām investīcijām skolās un skolotājiem viņa arī aicina uz uzlabotu digitālo infrastruktūru. Īpaši pašreizējā laikā, kurā populistiskās kustības izaicina demokrātiju, ir svarīgi, lai izglītība piešķirtu demokrātiskus principus un darbības skolas kā demokrātiskas apmaiņas vietas.

Izglītība un sociālā nevienlīdzība

Diskusiju par izglītību un iespēju vienlīdzību vēl vairāk uzsāk nacionālais izglītības ziņojums, kas nosaka pastāvīgu izglītības paplašināšanos Vācijā. Neskatoties uz augstāku dalību izglītībā un labākiem rezultātiem kopumā, ir būtiskas atšķirības izglītības panākumos atkarībā no sociālās fona. Tāpēc ir satraucoši, ka pārāk daudzi jaunieši joprojām iegūst tikai vidusskolas pamešanas sertifikātu vai nav profesionālas kvalifikācijas. Izglītības politikas uzmanības centrā arvien vairāk vajadzētu būt formāli zemam vai nekvalificētam, lai samazinātu esošo nevienlīdzību.

Ievēlētā aspekts ir saikne starp sociālo fonu un izglītības panākumiem. Pētījumi rāda, ka jaunieši jo īpaši no sociāli nelabvēlīgiem apstākļiem un tiem, kuriem ir migrācijas fons, bieži cieš no nepietiekamām pamatprasmēm. Šī neatbilstība prasa diferencētas pieejas, lai apkarotu izglītības nevienlīdzību, kā Kolleks ierosina savā koncepcijā.

globālie izglītības mērķi un politiskie pasākumi

Apvienoto Nāciju Organizācija 2015. gada septembrī pieņēma ilgtspējīgas attīstības mērķus, kas koncentrējas uz iespēju skaitu, kas atbilst 2030. gada iespējai. Šī globālā izglītības programma prasa, lai visiem cilvēkiem būtu pieejama augstas kvalitātes izglītība un ka mūžizglītība tiek mudināta. Kolleks piekrīt šiem mērķiem un piebilst, ka izglītības nākotnei ir svarīgi reaģēt uz sociālajām izmaiņām, piemēram, klimata izmaiņām.

Apspriežot izglītības ielūkus starptautiskā salīdzinājumā, var redzēt, ka tādām valstīm kā Kanāda vai Lielbritānija ir vājāka saikne starp sociālo izcelsmi un izglītības panākumiem. Kolleks un citi eksperti uzsver, ka būs jāīsteno mērķtiecīgi politiski pasākumi, lai samazinātu esošo izglītības nevienlīdzību. Jāņem vērā arī pārskati, kas prasa lielāku izskatīšanu nodokļu un sociālās politikas būtiskai nevienlīdzībai.

Debates par ilgtermiņa risinājumiem, piemēram, ilgāku mācīšanos vai obligātu agrīnās bērnības izglītību, joprojām ir pretrunīgi un prasa plašu sociālo diskusiju. Galvenie diskusiju punkti šajā tēmā ir arī reģionālo atšķirību tēmas izglītības sistēmā un COVID-19 pandēmijas ietekme uz izglītības nozari.

Kolleks piekrīt pārliecībai, ka labas izglītības nākotne slēpjas valsts atbildības mijiedarbībā un starpvalstu dalībnieku ietekmē. Viņa redz savu uzdevumu, daloties zināšanās, atrodot radošus risinājumus un aktīvi iesaistot zinātni sociālajās debatēs.