600 gadu vēsture: jubilejas svinības Potsdamā-Mitelmarkā 2025

600 gadu vēsture: jubilejas svinības Potsdamā-Mitelmarkā 2025

2025. gada 29. jūnijā Potsdamā-Mitelmarkā būs dažas lielas jubilejas: kopumā 31 vieta svin savu 650. gadadienu. To skaitā ir tādas burvīgas pilsētas kā Mihendorfa, Elsholca, Vildenbruha, Sedina, Kemnica un Kleinmahnova. Svinības ir krāsainas un daudzveidīgas, sākot no parādēm līdz dievkalpojumiem un beidzot ar ugunsdzēsēju sacensībām, izstādēm un rosinošām skatuves programmām. Dažās vietās pat ir izveidotas īpašas himnas, ko svinēt. Kaut kas notiek! Šie svētki ir ne tikai izdevība svinēt, bet arī atgādina par reģionu vēsturisko nozīmi, kas minēts imperatora Kārļa IV dokumentā slavenajā zemesgrāmatā 1375. gadā. Rbb ziņo, ka šī zemesgrāmata ir viens no agrākajiem ierakstiem par ienākumiem un nodokļiem reģionā, tāpēc tas joprojām ir ļoti interesants.

1375. gadā izveidotās zemesgrāmatas nozīmi nevar pārvērtēt. Tas kalpoja simtiem apmetņu ierakstīšanai un sniedza nozīmīgu ieguldījumu viduslaiku sociālo un ekonomisko struktūru izpētē. Zemesgrāmata ir ne tikai veltīta vietām, bet arī sniedz ieskatu baznīcu struktūrās un pārvaldes organizācijās. Stāsts vēsta, ka imperators Kārlis IV ieguva Brandenburgas marku no Ottona V par 500 000 guldeņu. Taču daudz svarīgāks viņam bija balsojums, kas nāca līdz ar pirkumu. Viens no pirkuma iemesliem bija vēlme pēc lielākas varas Vācijas ziemeļos, kas iepriekšējos gados izraisīja konfliktu ar Otto V par vēlēšanu balsojumu.

Vēsturiskā nozīme un izcelsme

Zemesgrāmatas izveide ir nozīmīgs brīdis reģionālajā vēsturē. Jau 1371. gadā starp Kārli IV un Otonu V izcēlās konflikts, kura rezultātā tika noslēgts Fīrstenvaldes līgums. Šī vienošanās garantēja Kārli IV Brandenburgas markgrāfu. Kā vēsta Vikipēdija, zemesgrāmata galvenokārt izveidota sakārtotas valsts pārvaldes nolūkos. Lai savāktu nepieciešamos datus, markgrāfus atbalstīja lauku jātnieki un tiesu izpildītāji. Šī aptauja ne vienmēr bija vienkārša, un dažkārt saskārās ar draudiem no namīpašniekiem, kuri vēlējās traucēt ierakstus.

Plašajā reģiona aptaujā tika iekļauti vairāk nekā 700 ciemi, no kuriem daudzi tika dibināti pirms 1375. gada, bet lielākoties bez senākiem dokumentāliem pierādījumiem. Brandenburgas muzejā Potsdamā ir apskatāms zemesgrāmatas izraksts, kas interesē ne tikai vēsturniekus, bet arī ikvienu, kas interesējas par reģiona attīstību.

Vērtīgs mantojums

Zemesgrāmatas mantojums ir svarīgs arī šodien, lai gan pirmo visaptverošo statistisko pārskatu īstenoja tikai Kārlis IV. Faktiski zemesgrāmata izgāja vairākus izdevumus, kuru pamatā bija dažādi rokraksti. Ēvalds Frīdrihs fon Hercbergs pirmo izdevumu prezentēja 1781. gadā, tam sekoja Ernsts Fidicins 1856. gadā un, visbeidzot, Johanness Šulce 1940. gadā. Pēdējais nodrošināja, ka zemesgrāmata kļuva pieejamāka arī reģionālajiem vēsturniekiem.

Mūsdienās Brandenburgas markas zemesgrāmata tiek uzskatīta par vērtīgu Vācijas vēstures dokumentu, kas ne tikai sniedz ieskatu 14. gadsimta pārvaldē, ekonomikā un sabiedrībā, bet arī paver ceļu turpmākiem pētījumiem. Vēsturiskais konteksts un svinības, kas saistītas ar 650 gadus vecajām kopienām, iespaidīgi parāda, cik dziļi vēsture ir iesakņojusies tagadnē.