Berlīne zem spiediena: akmens mešana pēc plašas demonstrācijas Gazas sektoram izraisa sajūsmu!
2025. gada 22. jūnijā Berlīnē notika protesta gājiens par Palestīnu, kurā piedalījās vairāk nekā 12 000 cilvēku.

Berlīne zem spiediena: akmens mešana pēc plašas demonstrācijas Gazas sektoram izraisa sajūsmu!
2025. gada 22. jūnijā Berlīne pārvērtīsies par dinamisku palestīniešu solidaritātes centru. Vairāk nekā 12 000 cilvēku piedalās protesta gājienā ar devīzi “United4Gaza”, kas sākas Republikas laukumā pie Reihstāga ēkas un virzās uz Potsdamas laukumu. Kā vēsta n-tv, organizatori aicina nekavējoties pārtraukt Vācijas atbalstu Izraēlas valdībai, vairāk sniegt humāno palīdzību Gazas joslai un dekriminalizēt palestīniešu balsis un simbolus.
Protests rada apņēmīgu atmosfēru, kas tomēr vakarā uzņem neērtus apgriezienus. Kad daži dalībnieki atpūšas Kreicbergas uzkodu bāra āra zonā, viņi piedzīvo šokējošu incidentu. Pēkšņi četras sievietes tiek izmestas no ēkas ar bruģakmeni un slapju veļas lupatiņu. Par laimi, viņi tika nedaudz garām un netika ievainoti, kā savā paziņojumā norādīja policija. Tagesspiegel ziņo, ka Valsts drošības aģentūra tagad izmeklē uzbrukuma mēģinājumu, lai gan joprojām tiek turētas aizdomās par vainīgo identitāti.
Politiskā spriedze un protestu kultūra
Incidents ir satraucošs un rada jautājumus: kāda ir sociālā spriedze ietekme uz protestu kultūru? Pēdējos gados Vācijā ir bijušas biežas diskusijas par vārda un pulcēšanās brīvības ierobežojumiem, īpaši saistībā ar solidaritātes balsīm ar Palestīnu. Amnesty International brīdina par arvien šaurāku diskursu ainavu un aicina izturēties ar cieņu pret kritiskām balsīm, īpaši universitātēs.
Ir skaidrs, ka publiskais diskurss par Vācijas un Izraēlas politiku ir ļoti polarizēts. Vispārēji simbolu un izteicienu aizliegumi Palestīnas kontekstā nepalīdz noskaidrot šo jautājumu. Tā vietā vieta nepieciešamajai debašu sašaurināšanai kļūst arvien mazāka. Tas nozīmē, ka protesti arvien vairāk tiek kriminalizēti. Amnesty uzsver, ka vārda brīvības aizsardzība ir būtiska ikvienam un ka valsts iestādēm ir jānodrošina pilsoņiem iespēja diskutēt un protestēt aizsargātā vidē.
Sabiedrībā, kas žonglē ar daudzām perspektīvām un emocijām, ir svarīgi meklēt dialogu. Neatkarīgi no politiskās nostājas mums visiem ir jāstrādā kopā, lai izveidotu atklātu debašu kultūru. Jo galu galā mēs visi esam daļa no šīs diskusijas par taisnīgumu, cilvēcību un visu cilvēku tiesību aizsardzību.