Brandenburgas jaunais likums: vides asociācijas uz aizsardzības!

Brandenburgas jaunais likums: vides asociācijas uz aizsardzības!

Brandenburgā šobrīd cītīgi strādājam pie jauna likuma, kas ierobežos vides asociāciju likumīgās tiesības. Šī pasākuma mērķis ir mazināt birokrātiju, iniciatīva, kas guvusi plašu atbalstu valsts parlamentā. Visas Saeimas frakcijas, tostarp SPD un BSW koalīcija, ir vienisprātis, ka izmaiņas ir jāveic, lai standartizētu pašreizējos noteikumus un paātrinātu apstiprināšanas procesus. Taču, lai gan politiķi uzskata, ka šie soļi ir nepieciešami, vides asociācijas, īpaši NABU, izrāda lielas bažas par iespējamām sekām dabas saglabāšanā.

Vides ministre Hanka Mitelštete (Hanka Mittelstädt) uzsver, ka likuma izmaiņas ir atgriešanās pie Federālā dabas aizsardzības likuma prasībām un ka tikai federālajam likumam ir jāattiecas uz likumīgajām tiesībām. Papildu likumīgās tiesības, kas pašlaik pastāv Brandenburgā, tiktu atceltas. Šo štatu tiesību tuvināšanu federālajiem noteikumiem koalīcija raksturo kā neaizstājamu, lai samazinātu administratīvo slogu un vienlaikus palielinātu efektivitāti. Tomēr vides asociācijas brīdina par galveno līdzdalības tiesību zaudēšanu. Piemēram, BUND Brandenburgas štata priekšsēdētāja Franziska Sperfelde pauda satraukumu par demokrātisko tiesību apdraudējumu vides un dabas aizsardzībā.

Likumdošanas priekšlikumi un kritiskas balsis

Likumprojekts, ko jau akceptējusi speciālā birokrātijas mazināšanas komiteja, paredz, ka dabas aizsardzības biedrībām vairs nebūs tiesību piedalīties būvprojektos, kas maz ietekmē dabu un ainavu. Šis solis ir izpelnījies ievērojamu kritiku. Aptuveni 4000 cilvēku, kas atbalsta BUND un NABU petīciju, baidās, ka tas apdraudēs vides un dabas aizsardzību Brandenburgā. AfD un CDU pārstāvētā opozīcija likumprojektu uzskata par nepieciešamu soli birokrātijas mazināšanai un apstiprināšanas procesa paātrināšanai.

Vēl viens jautājums, kas diskusijās atkal un atkal parādās, ir apgalvojums, ka neefektīvas administratīvās struktūras ir atbildīgas par ilgstošiem apstiprināšanas procesiem, nevis esošajām likumīgajām tiesībām. Politiskajās debatēs vides asociāciju pārstāvji norāda, ka juridisko tiesību samazināšana nav risinājums problēmām vides pārvaldē. Kritikā savu vietu ir atraduši arī tādi būtiski punkti kā atbrīvojums no saskaņošanas prasībām pilsētas nomalē līdz 300 metriem aizsargājamās teritorijās un lauksaimniecības fotoelementu sistēmu apstiprināšanas trūkums ainavu aizsardzības zonās.

Vides lietu tiesvedības konteksts

Spiediens uz vides politiku pieaug. Federālā Konstitucionālā tiesa ir uzsvērusi paaudžu taisnīgumu lielākai klimata aizsardzībai. Ņemot vērā šos izaicinājumus, vides tiesas prāvas kļūst arvien svarīgākas. Šo tiesas prāvu mērķis ir panākt, lai valdības un uzņēmumi būtu atbildīgi par vides aizsardzības likumu izpildi. Oeko-Institut intensīvi nodarbojas ar tiesisko regulējumu vides tiesas prāvām un pārbauda to nozīmi klimata un vides aizsardzībā nacionālā un starptautiskā līmenī. Tāpēc nepieciešamība aizsargāt vides asociāciju tiesības varētu būt izšķiroša arī gaidāmo tiesību aktu izmaiņu kontekstā.

Kopumā var teikt, ka Brandenburgā plānotais likums varētu ne tikai samazināt birokrātiskos šķēršļus, bet arī pārbaudīt pamattiesības vides un dabas aizsardzībā. Strīds par vides asociāciju tiesībām celt prasību tiesā turpinās veidot Brandenburgas politisko ainavu un vienlaikus ietekmēt sabiedrības viedokli par dabisko dzīvotņu aizsardzību. Kamēr daži koncentrējas uz efektivitāti un birokrātijas samazināšanu, citi cīnās, lai saglabātu savu viedokli un neskartu vidi.

Tāpēc gan politiskie dalībnieki, gan ieinteresētie pilsoņi, kuri ir apņēmušies aizsargāt savu vidi, turpinās cieši sekot pašreizējiem notikumiem.

ziņo rbb24, n-tv informēja, un Öko-Institut izgaismots sarežģītie aspekti, kas saistīti ar plānotajām izmaiņām Brandenburgā.