Kotbusas tiesa noraida steidzamu vides atbalsta pieteikumu pret LEAG

Kotbusas tiesa noraida steidzamu vides atbalsta pieteikumu pret LEAG

2025. gada 25. septembrī Kotbusas Administratīvā tiesa noraidīja Deutsche Umwelthilfe (DUH) steidzamu pieteikumu, kas bija vērsts pret Valsts kalnrūpniecības, ģeoloģijas un izejvielu biroju (LBGR). Iesnieguma mērķis bija pārliecināt LBGR pieprasīt papildu finansiālās drošības pasākumus no Lausitzer Energie AG (Leag), lai nodrošinātu naudu Jānšvaldes virszemes raktuvju rekultivācijai. Vides atbalsts pauda bažas par Leag restrukturizāciju un iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi. Šajās bažās piekrīt arī Greenpeace, kas arī bija iesaistīta steidzamajā pieteikumā un aicina Saksijas un Brandenburgas federālās zemes pieteikties kreditoru aizsardzībai. Paziņojumā presei DUH skaidro, ka restrukturizācija var atņemt Leag Group aktīvus līdz pat diviem miljardiem eiro un ka tā rezultātā Lausitz Energie Eisenbahn AG (LE-B) pašu kapitāls tiks samazināts par 82 procentiem. Šīm norisēm var būt ievērojamas finansiālas sekas un tās var apdraudēt rekultivācijas pasākumu drošību ilgtermiņā.

Administratīvā tiesa nepiekrita vides asociāciju viedoklim un pieteikumu noraidīja. Par šo lēmumu var iesniegt sūdzību Berlīnes-Brandenburgas Augstākajā administratīvajā tiesā. Kreditoru aizsardzības prasības iesniegšanas termiņš ir 2025. gada 1. oktobris, kas uzsver lietas steidzamību.

Rekultivācijas un tās seku kritika

Leag restrukturizācijas plāni ir saistīti ar intensīvu diskusiju par brūnogļu ieguves un rekultivācijas sekām. Saskaņā ar [Bund-nrw] sniegto informāciju (https://www.bund-nrw.de/themen/braunkohle/hintergruende-und-publikationen/braunkohle-und-umwelt/braunkohle-und-rekultivierung/), vairāk nekā 33 000 hektāru zemes Reinzemē bija skārusi ārzemju beigas. 2021. No šīm teritorijām tikai 23 876 hektāri ir atkal padarīti izmantojami, savukārt ilgtermiņa ekoloģiskās sekas rada nopietnas bažas. Auglīgās augsnes zudums, nopietna iejaukšanās gruntsūdeņu bilancē un neatgriezeniski mežu platību zaudējumi ir tikai daži no vides ekspertu izvirzītajiem jautājumiem.

Debates par meliorāciju rada arī jautājumus par atjaunoto augšņu kvalitāti. Tā sauktās neapstrādātās augsnes bieži vien nesasniedz tās lauksaimnieciskās un ekoloģiskās īpašības, kādas bija sākotnējām augsnēm. Līdz ar to veselīga bioloģiskā lauksaimniecība gadu gaitā kļūs vairāk par utopiju, nevis realitāti, kas varētu radīt lielas problēmas, īpaši reģionam un tā iedzīvotājiem.

Vides organizācijas brīdina

Deutsche Umwelthilfe un Greenpeace turpina brīdināt, ka pašreizējie notikumi, kas saistīti ar Leag un notiekošo brūnogļu ieguvi, pārsniedz ekoloģiskās robežas. Ieskatoties renaturācijas vēsturē, redzams, ka iepriekšējie pēc Otrā pasaules kara veiktie mežu atjaunošanas mēģinājumi bieži vien nav devuši vēlamos panākumus – svarīga pagātnes mācība, kas jāņem vērā.

Rezumējot, atliek teikt, ka steidzamais pieteikums vides atbalstam tika noraidīts, taču problēmas un izaicinājumi, kas saistīti ar brūnoglēm un rekultivāciju, nekādā ziņā nekļūst mazāki. Tāpēc paliek jautājums, kā atbildīgie vēlas uz to reaģēt, lai saskaņotu gan ekonomiskās intereses, gan vides aizsardzību. Nākamās nedēļas un mēneši varētu būt izšķiroši reģiona nākotnei.