Neitralitātes pienākums civildienestā: lakatu aizliegums strīdīgs!

Neitralitātes pienākums civildienestā: lakatu aizliegums strīdīgs!

Valsts dienestā ažiotāžu šobrīd rada jūtīgs jautājums: ierēdņu pienākums būt neitrāliem, īpaši, valkājot reliģiskus simbolus, piemēram, lakatu. Valsts neitralitātes pienākums ir ne tikai juridiska, bet arī sociāla dilemma, kas ietekmē daudzus mūsu līdzāspastāvēšanas aspektus. Vācijā valstij ir pienākums rīkoties neitrāli FAZ ziņots. Tas jo īpaši attiecas uz valsts dienestā strādājošiem cilvēkiem, kuri darbojas suverēni, piemēram, tiesnešiem, policistiem vai skolotājiem.

Jautājums par to, vai lakata nēsāšana šādos darbos ir pieļaujama, dažādās federālajās zemēs tiek risināts atšķirīgi. Dažos reģionos gandrīz nav pretendentu, kas vēlētos doties šajā maršrutā ar islāma lakatu. Jo īpaši Berlīne izmanto pragmatisku pieeju un katrā atsevišķā gadījumā izlemj, vai skolas mieru var apdraudēt reliģisku simbolu nēsāšana.

Juridiskais pamats un tiesas nolēmumi

Neitralitātes tiesiskais pamats civildienestā nav vienots. Katrā atsevišķā gadījumā ir jānoskaidro, vai reliģisko simbolu aizliegums sabiedriskajos dienestos ir juridiski pieļaujams. Vispārēju aizliegumu nevar atvasināt, jo tam ir nepieciešami īpaši federālā un valsts līmeņa tiesiskie regulējumi, piemēram, Pretdiskriminācijas aģentūra paskaidroja.

Svarīgi tiesas lēmumi to skaidri parāda: Kaseles Administratīvā tiesa konstatēja, ka lakata nēsāšana dežūras laikā noteiktos apstākļos ir nepieļaujama, jo reliģijas brīvībai ir jābūt otrajā vietā aiz valsts neitralitātes. Turpretim Augsburgas Administratīvās tiesas spriedumā tika konstatēts, ka aizliegums bez nepieciešamā juridiskā pamata nav pieņemams. Tomēr jāatzīmē, ka tagad Bavārijā ir pieņemts jauns likums, kas aizliedz tiesas zālē valkāt reliģisku apģērbu un ir paredzēts tiesu varas neitralitātes saglabāšanai.

Viedokļi un diskusijas

Diskusija par neitralitātes pienākumu turpina uzliesmot, un politiskās balsis debatēs ienes svaiga gaisa elpu. Tuba Bozkurts no Zaļajiem aicina atcelt neitralitātes likumu Berlīnē un apšauba, vai tas ir savienojams ar pamatlikumu. Viņa uzsver, ka vajadzētu būt iespējai katrā gadījumā atsevišķi pārbaudīt reliģisko simbolu nēsāšanu, lai noskaidrotu, vai tas tiešām apdraud skolas mieru. Bozkurts kritizē to, ka likums primāri sūta negatīvus signālus migrantu iedzīvotāju grupām un iestājas par lielāku vienlīdzību visu valsts sektorā strādājošo tiesībās un pienākumos.

No otras puses, ir arī kritiskas balsis, piemēram, Manuels Ostermans no Vācijas Policijas savienības. Viņš iebilst pret reliģiskiem simboliem civildienestā, jo baidās, ka tie varētu iedragāt uzticību valsts varai. Lai gan Ostermans atzīst vajadzību pēc daudzveidīgiem policijas spēkiem, viņš saskata iespējamās problēmas, jo īpaši konfliktu pārņemtā sociālajā kontekstā.

Šajās aizraujošajās debatēs ir dažādas perspektīvas. Kamēr vieni uzskata, ka policisti, kas valkā lakatus, varētu vairot uzticību policijai, citi brīdina par iespējamām sekām, ko varētu radīt redzami reliģiskie simboli, pildot dienesta pienākumus. Galu galā neitralitātes saglabāšana valsts sektorā ir uzdevums, kas rūpīgi jāapsver kopējā labuma interesēs.