Veco apģērbu haoss Havellendā: izmest kļūst par lielu izaicinājumu!

Veco apģērbu haoss Havellendā: izmest kļūst par lielu izaicinājumu!

Vācijā pašlaik ir daudz neskaidrību saistībā ar veco apģērbu vākšanas tēmu. Pieprasījums ir zems, un jaunās ES regulas ir padarījušas situāciju vēl sliktāku rbb24 ziņots. Havellendā jau vērojams krass lietoto apģērbu apjoma pieaugums, kas kopš janvāra pieaudzis desmitkārtīgi – no 900 kg līdz iespaidīgiem 9000 kg mēnesī. Šī attīstība rada problēmas ne tikai pārstrādes centriem, bet arī visai lietoto apģērbu rūpniecībai Eiropā.

Ivonna Veigela, Falkenzē pārstrādes centra vadītāja, pauž bažas par nepareizu utilizāciju. Lietoto apģērbu konteineros ir ne tikai drēbes, bet arī būvgruži un elektropreces. Iedzīvotāji ir sarūgtināti par pieaugošo atkritumu daudzumu, kas tiek piegružots apkārtnē. Kļūst nepieciešama regulāra konteineru iztukšošana, kas tagad notiek reizi nedēļā, nevis reizi divās nedēļās - vēl viena krīzes pazīme.

ES direktīvas un to ietekme

No 2025. gada 1. janvāra lietotie tekstilizstrādājumi ES ir jāsavāc atsevišķi no citiem atkritumiem. Tas ir paredzēts, lai samazinātu vairāk nekā vienu miljonu tonnu veco tekstilizstrādājumu, kas katru gadu Vācijā nonāk konteineros, un veicinātu atkārtotu izmantošanu un pārstrādi. ZDF informēts. Tomēr tikai aptuveni 50% no savāktajiem tekstilizstrādājumiem nonāk izmantojamā stāvoklī. Aptuveni 10% no šiem tekstilizstrādājumiem nonāk cilvēkiem, kuriem tas ir nepieciešams, bet pārējie bieži tiek atkārtoti tirgoti ārpus ES.

Dažus jautājumus pašvaldībās rada arī lietoto tekstilizstrādājumu atdalīšana. Ūve Feige no Pašvaldību uzņēmumu asociācijas uzsver, ka daudzi viņa biedri jau aktīvi kolekcionē tekstilizstrādājumus. Taču atbildība ir ne tikai patērētājam, bet arī valsts atkritumu izvešanas uzņēmumiem. No 2025. gada 1. janvāra vecos tekstilizstrādājumus vairs nedrīkst izmest kopā ar atkritumiem vai dedzināt – tas ir skaidrs solis ceļā uz lielāku ilgtspējību.

Dažādi izaicinājumi lietotu apģērbu nozarei

Tomēr jaunie noteikumi nāk nepiemērotā laikā, jo ātrās modes tendence rada lielu skaitu nestandarta apģērbu, kas bieži tiek uzskatīti par nelietojamiem. Vācijas Sarkanais Krusts Hesē pauž bažas: pārstrādātāji ir pakļauti pieaugošam spiedienam saistībā ar maksājumu problēmām, un daudzi iesniedz bankrota pieteikumu, kas vēl vairāk saasina situāciju. Dažos reģionos, piemēram, Frīzakā, piegružošanas dēļ pat tika lauzti līgumi ar atkritumu apglabāšanas uzņēmumiem.

Izaicinājumi liek pašvaldībām domāt par jauniem izpratnes veidošanas veidiem. Hevellendas rajonā plānots izmantot sociālos tīklus, lai sniegtu informāciju par to, kā pareizi atbrīvoties no vecajām drēbēm. Tiek izteiktas cerības, ka, pareizi likvidējot, konteineru skaits var atkal palielināties.

Diskusijā tiek minēta “pagarināta ražotāja atbildība”, kurā ražotājiem būtu jāmaksā par savas produkcijas savākšanu, šķirošanu un pārstrādi. Šobrīd šāda atbildība jau pastāv par citiem produktiem, piemēram, iepakojumu, bet tekstilizstrādājumiem tai jāpievērš vēl lielāka uzmanība.

Problēma ir skaidra: jauktās šķiedras un daudzu tekstilizstrādājumu nepietiekamā pārstrādājamība apgrūtina pārstrādi un palielina sadedzināšanas ātrumu. Patērētājiem ir nepieciešams patērēt ilgtspējīgāk un pievērst uzmanību tādām etiķetēm kā Zilais eņģelis vai Zaļā poga. Pārdomāšana, pērkot jaunus apģērba gabalus, var palīdzēt mazināt veco apģērbu krīzi un veicināt izvairīšanos no izšķērdēšanas.