Havellends finanšu krīzē: naudas kredīts pieauga līdz 70 miljoniem eiro!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Havellends cīnās ar finansiālām problēmām. Apgabala administrators Levandovskis sniedz informāciju par aizdevuma palielināšanu un budžeta situāciju.

Havelland kämpft mit finanziellen Herausforderungen. Landrat Lewandowski informiert über die Kreditaufstockung und Haushaltslage.
Havellends cīnās ar finansiālām problēmām. Apgabala administrators Levandovskis sniedz informāciju par aizdevuma palielināšanu un budžeta situāciju.

Havellends finanšu krīzē: naudas kredīts pieauga līdz 70 miljoniem eiro!

Pašvaldību finansiālā situācija joprojām ir saspringta, un tas skar arī Havellendas rajonu. Rajona vasaras pieņemšanā apgabala administrators Rodžers Levandovskis (CDU) runāja par pieaugošajiem izaicinājumiem valsts budžetam. Viņš skaidri norādīja, ka situācija ir problemātiska ne tikai vietējā mērogā, bet arī valsts mērogā. “Kaut kas ir svarīgi,” uzsvēra rajona administrators, norādot, ka daudzās pašvaldībās arvien skaidrākas kļūst finansiālās grūtības. Īpaši satraucoši ir tas, ka ārkārtas lēmums par naudas kredīta palielināšanu tika pieņemts divas dienas pirms vasaras pieņemšanas.

Naudas aizdevums pieauga no 27 miljoniem eiro līdz 70 miljoniem eiro, lai nodrošinātu pašreizējās budžeta saistības. Šis pasākums paredzēts, lai nodrošinātu sociālo pabalstu izmaksu arī turpmāk pēc tam, kad neatliekamās palīdzības dienestos finansiālo situāciju apdraudējis ienākumu trūkums. "Mums bija vajadzīga laba roka, lai pieņemtu šo lēmumu," sacīja Levandovskis, kurš, neskatoties uz visām likstām, raugās uz nākotni optimistiski.

Visa finansiālā situācija ir zem spiediena

Bertelsmana fonda pašvaldību finanšu pārskatā ir ievērota līdzīga tendence, kurā konstatēts, ka Koronas krīze un tai sekojošā recesija Vācijas pašvaldībās ir radījusi deficītu vismaz 17 miljardu eiro apmērā. Tirdzniecības nodokļu ieņēmumi saruka par gandrīz 9 miljardiem eiro. Tas īpaši skāris ekonomiski spēcīgus reģionus, kur sūdzas par nodokļu zaudējumiem miljonu apmērā. Palīdzība no federālās un štatu valdības sasniedz gandrīz 11 miljardus eiro, taču pašvaldību finanses joprojām ir apdraudētas. Īpaši skartas ir pilsētas Ziemeļreinā-Vestfālenē, Reinzemē-Pfalcā un Zārzemē, kur dominē lieli naudas aizdevumi.

Un tendences turpinās: Federālā statistikas biroja ziņojums liecina, ka pašvaldību finansējuma bilance ir samazinājusies no 2,6 miljardu eiro pārpalikuma 2022. gadā līdz 6,8 miljardu eiro deficītam 2023. gadā. Vācijas Pilsētu asociācijas ģenerāldirektora vietniece Verena Göppert brīdināja par neizbēgamiem deficītiem nākamajos gados, ja finansēs nekas nemainīsies. "Lai atbalstītu pašvaldības, ir nepieciešama fundamentāla finanšu resursu pārskatīšana," viņa nesen sacīja.

Izaicinājumi un nākotnes perspektīvas

Apgabala administrators Levandovskis aicināja nodrošināt lielāku rīcības brīvību pārstāvjiem valsts un federālajā līmenī, samazinot birokrātiju un nodrošinot pašvaldībām atbilstošus finanšu resursus. Šajā kontekstā liela nozīme ir rudenī gaidāmajām sarunām par rajona budžetu, jo ar šo izaicinājumu nākas saskarties rajona finanšu politiķiem. Neraugoties uz visām likstām, ir arī spilgti punkti: pašvaldības 2020. gadā spēja radīt pārpalikumu un samazināt naudas aizdevumus, kas ir iepriecinoši nākotnei.

Palielinoties skaidras naudas kredītiem, Havellendas rajons tagad atrodas krustcelēs. Izaicinājumi ir milzīgi, un vēl jo svarīgāk būs savlaicīgi informēt iedzīvotājus par iespējamiem ierobežojumiem un nepieciešamajiem pasākumiem. Jo, kā rezumēja rajona administrators: "Situācija ir jāuztver nopietni un jārisina atbildīgi."