Hakeru uzbrukums Hoppegarten: kopiena bezsaistē vairākas dienas!

Hakeru uzbrukums Hoppegarten: kopiena bezsaistē vairākas dienas!

Kiberuzbrukumu radītie digitālie draudi Vācijas pašvaldībām un iestādēm kļūst arvien aktuālāki. Pašreizējais piemērs ir Hoppegarten kopiena, kas dažas dienas ir bijusi bezsaistē. Iemesls? Brīdinājums par gaidāmo hakeru uzbrukumu ir izraisījis vietējo administrāciju. Skaļi Dienas spogulis Valsts kriminālpolicijas pārvalde jau ir aicināta vērsties pret datora sabotāžas mēģinājumu.

Ar visu pašvaldības pārvaldi nevar sazināties ne telefoniski, ne e-pastā – situācija ir jālabo pēc iespējas ātrāk. Jāskatās, vai iedzīvotājus šis incidents ietekmēs kā citādi. Tomēr skaidrs ir tas, ka līdz šim nekas neliecina, ka citas kopienas būtu apdraudētas.

Nepieciešamība pēc kiberdrošības plāna

Arī CDU Saeimas frakcija ir reaģējusi uz šiem incidentiem un aicina izstrādāt valsts mēroga kiberdrošības ārkārtas situāciju plānu pašvaldībām. Iekšpolitikas pārstāvis Rainers Genilke norāda uz steidzamību: ārkārtas situācijā ir nepieciešama ātra palīdzība. Atskats uz neseno pagātni liecina, ka kiberuzbrukumi nav atsevišķi gadījumi. Šāds incidents jau bija Brandenburgā pie Havelas 2023. gada februārī, un 2022. gada beigās Potsdama bija bezsaistē aptuveni trīs mēnešus pēc kiberuzbrukuma mēģinājuma. Tas parāda, cik ātri vietējā administrācija var paklupt.

Izaicinājumi ir ievērojami. Skaļi Grants Torntons Vācijas pašvaldības arvien vairāk tiek vērstas ar kiberuzbrukumiem, tostarp izspiedējvīrusu un pikšķerēšanas kampaņām. Šie uzbrukumi apdraud ne tikai sensitīvus datus, bet arī kritisko infrastruktūru. 2023. gada oktobrī vien vairāk nekā 70 Ziemeļreinas-Vestfālenes pārvaldēs digitālās sistēmas tika paralizētas.

Krīžu pārvarēšanas stratēģijas

Lai novērstu digitalizācijas radīto spiedienu un kibernoziedzības radītos draudus, Federālais civilās aizsardzības un katastrofu palīdzības birojs (BBK) un Federālais informācijas drošības birojs (BSI) ir izstrādājuši rokasgrāmatu. Tā nosaukums ir “Pašvaldību IT krīzes: rīcības spējas nodrošināšana”, un tā mērķis ir palīdzēt pašvaldībām nodrošināt savu IT infrastruktūru un efektīvi reaģēt uz kiberuzbrukumiem.

Ceļvedis ne tikai piedāvā ieteikumus rīcībai, bet arī apraksta fiktīvu izspiedējvīrusu uzbrukumu kā izplatītu pavedienu, lai padarītu procesus saprotamus. Ieteicamie pasākumi cita starpā ietver regulāras darbinieku apmācības un pašreizējo drošības pasākumu, piemēram, ugunsmūru un ielaušanās atklāšanas sistēmu, ieviešanu. Izšķiroša loma ir ciešai sadarbībai starp dažādiem pašvaldību līmeņiem.

Atliek cerēt, ka aktuālie notikumi Hopegartenā kalpos kā modinātājs un nepieciešamība pēc visaptverošas kiberdrošības stratēģijas tiks veicināta ne tikai vietējā, bet arī valsts politiskajā līmenī. Laikā, kad digitālā suverenitāte un drošība kopienām kļūst arvien svarīgāka, būtiska ir proaktīva pieeja.