Melns un sarkans aptur bēgļus: krīze uz Vācijas robežām saasinās!

Melns un sarkans aptur bēgļus: krīze uz Vācijas robežām saasinās!

Ar skaidru politisko kursu federālā valdība cenšas pārvarēt migrācijas izaicinājumus uz robežām. Kopš Melnsarkanās koalīcijas nākšanas pie varas ir manāmi pieaudzis to cilvēku atteikums, kuri meklē aizsardzību uz Vācijas robežām. Federālais iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrindts (CSU) uzdevis federālajai policijai atraidīt patvēruma meklētājus neatkarīgi no tā, vai viņi piesakās aizsardzībai vai nē. Dobrindts apgalvo, ka ES valsts, kas atbild par patvēruma procedūrām, atbilst valstij, kurā cilvēki pirmo reizi ieceļoja. Šie lēmumi izraisa kairinājumu kaimiņvalstīs, piemēram, Polijā un Austrijā, kuras uzmanīgi vēro Vācijas politikas attīstību šajā jautājumā. [Inforadio ziņo, ka](https://www.inforadio.de/rubriken/debatte/das-forum/2025/06/migrationspolitik- Grenzkontrollele-fluechtling-zurueckweise-ab Schiebe.html) diskusija par šo politiku rada būtiskus jautājumus par Vācijas patvēruma politikas nākotni un nepieciešamību pēc humānisma drošības. novecojošā sabiedrībā.

Šajā kontekstā Pilsētu un pašvaldību asociācija ir steidzami brīdinājusi, ka Vācijas pašvaldības ir sasniegušas savas robežas, un aicinājusi samazināt migrāciju. Īpaši nemainīgi lielā bēgļu skaita dēļ aptaujas liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju atbalsta šo prasību. 2025. gada 15. jūnijā notika paneļdiskusija, kuru vadīja Saša Hingsta. Viesu vidū bija Märkišas-Oderlandes apgabala (CDU) rajona administratora vietnieks Frīdemans Hanke un ProAsyl rīkotājdirektors Karls Kops, kā arī citi eksperti. Šis notikums ir rbb 24 Inforadio un Berlīnes Eiropas akadēmijas sadarbības rezultāts.

Jaunas ES prasības migrācijas politikai

Paralēli notikumiem Vācijā ES Parlaments apstiprināja jaunu migrācijas un patvēruma paketi, kas tika pieņemta 2024.gada 8.aprīlī ar 322 balsu vairākumu pret 266. Šī pakete paredz, ka dalībvalstīm ir jāpārceļas, jāveic finansiālas iemaksas vai jāsniedz tehniska palīdzība patvēruma meklētājiem vai tiem, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Eiropas Parlamenta oficiālajā paziņojumā presei ir paskaidrots, jo Dublinas noteikumi ir pārskatīti, lai skaidrāk precizētu ES valstu pieteikumus.

Turklāt plānota jauna kārtība trešo valstu valstspiederīgo pārbaudēm uz ES ārējām robežām, kas varētu ilgt līdz septiņām dienām. Noteikumi arī paredzēti, lai nodrošinātu neatkarīgu kontroles mehānismu darbību pamattiesību aizsardzībai. Eurodac datubāze tiek atjaunināta, lai apkopotu datus par nelikumīgiem ieceļotājiem, un tiek veikti pasākumi, lai ieviestu vienotus standartus bēgļa statusa atzīšanai. Arī patvēruma meklētājiem būtu jāļauj strādāt ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pieteikuma iesniegšanas. Tomēr šie jaunie noteikumi vēl oficiāli jāapstiprina Padomei, un tie varētu stāties spēkā nākamo divu gadu laikā.

Sociālās un juridiskās problēmas

Diskusijas par migrāciju, it īpaši par “atgrūšanas” jautājumu – t.i., vardarbīgu migrantu noraidīšanu uz robežām – kļūst arvien intensīvākas. Saskaņā ar Europe in Education sniegto informāciju šāda prakse pārkāpj ES tiesību aktus un Ženēvas Bēgļu konvenciju, jo cilvēkiem ir tiesības uz patvēruma pārskatīšanu. Daudzas ES valstis, jo īpaši Austrumeiropas valstis, piemēram, Polija un Ungārija, arvien vairāk paļaujas uz izolāciju ar robežu žogiem un atstumšanu. Šo tendenci uz izolāciju atzinīgi vērtē vairākas ES valstis, savukārt Dienvideiropas valstis aicina nodrošināt taisnīgāku bēgļu sadali.

Ķelnes pilsētu teritorijās šīs debates kļūst vēl skaidrākas: uz pieaugošā bēgļu skaita fona, īpaši cilvēku no krīzes reģioniem, piemēram, Afganistānas, sabiedriskais noskaņojums ir saspringts. Pakāpeniskajai patvēruma politikas maiņai seko daudzi, un atliek gaidīt, kādu tēlu Vācija veidos Eiropas kopienā, meklējot humānus risinājumus.