Schwarz-Rot apstājas bēgļi: krīze uz vācu robežām saasinājās!
Schwarz-Rot apstājas bēgļi: krīze uz vācu robežām saasinājās!
Ar skaidru politisko kursu federālā valdība mēģina tikt galā ar migrācijas izaicinājumiem robežās. Kopš valdība pārņem melnā un sarkanā krāsā, ir ievērojams pieaugums to cilvēku noraidīšanai, kuri meklē aizsardzību vācu robežās. Federālais iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrindts (CSU) ir uzdevis federālajai policijai atlaist patvēruma meklētājus neatkarīgi no tā, vai viņi piesakās aizsardzībai vai nē. Dobrindts apgalvo, ka atbildīgā ES valsts par patvēruma procedūrām atbilst valstij, kurā cilvēki pirmo reizi ir ienākuši. Visbeidzot, šie lēmumi rada kairinājumu tādās kaimiņvalstīs kā Polija un Austrija, kas precīzi novēro, kā Vācijas politika attīstās šajā tēmā. [Inforadio ziņo, ka] (https://www.inforadio.de/rubriken/debatte/das-forum/2025/06/migrationpolitik-grenzkontrollle-fluechtling-zurueck- Absten Līdzjūtība un nepieciešamība imigrācija, lai nodrošinātu darbiniekus novecojošā uzņēmumā. Šajā kontekstā pilsētas un pašvaldību asociācija steidzami brīdināja, ka Vācijas pašvaldības ir robežās un pieprasa samazināt migrāciju. Pirmkārt, pastāvīgi lielā bēgļu skaita dēļ aptaujas ir parādījušas, ka lielākā daļa iedzīvotāju atbalsta šo pieprasījumu. Paneļa diskusija notika 2025. gada 15. jūnijā, kuru vadīja Sascha Hingst. Viesu vidū bija Frīdemans Hanke, Märkisch-Oderland (CDU) rajona viceprezidenta administrators un Karls Kopp, Proasyl rīkotājdirektors un citi eksperti. Šis notikums ir sadarbības rezultāts starp RBB 24 Inforadio un Eiropas akadēmiju Berlīni.Jaunas ES vadlīnijas migrācijas politikai
Paralēli notikumiem Vācijā, ES parlaments ir pieņēmis jaunu migrāciju un patvēruma paketi, kas tika pieņemta 2024. gada 8. aprīlī ar 322 līdz 266 balsu vairākumu. Šī pakete nosaka, ka dalībvalstīm jāmeklē patvēruma meklētāji vai cilvēki ar starptautisku aizsardzību, jāveic finansiāli ieguldījumi vai jāpiedāvā tehniskais atbalsts. [Eiropas Parlamenta oficiālais paziņojums presei ir skaidri norādīts (https://www.europarl.europa.eu/de/press-rooom/202408ipr220290/parlament-neues-migrations-And-ASYLPAKET-anan), ka dublin-ingulācijas tiek pārskatītas, lai noteiktu, kuru Eu valsts ir atbildīga.Turklāt ES ārējās robežās tiek plānota jauna procedūra trešās vietas valstu pilsoņu pārskatīšanai, kas var ilgt līdz septiņām dienām. Noteikumi ir paredzēti arī, lai nodrošinātu, ka ir pieejami neatkarīgi kontroles mehānismi, lai saglabātu pamattiesības. Eurodac datu bāze tiek atjaunināta, lai apkopotu datus no neregulāras ieejas, un ir centieni ieviest vienotus standartus bēgļa statusa atzīšanai. Patvēruma meklētājiem arī jāļauj strādāt vismaz sešus mēnešus pēc viņu pieteikuma iesniegšanas. Tomēr šie jaunie noteikumi joprojām ir oficiāli jāapstiprina padomei, un tie varētu stāties spēkā nākamo divu gadu laikā.
Sociālās un juridiskās problēmas
Diskusija par migrāciju, jo īpaši tēma "Pushbacks" - t.i., migrantu vardarbīgā noraidīšana pie robežām - kļūst arvien intensīvāka. Saskaņā ar [Eiropa klasē] (https: //www.europaimädächt.de/fluechechlings-migration patvēruma politika), šāda prakse pārkāpj ES likumus un Ženēvas konvenciju par bēgli, jo cilvēkiem ir tiesības uz tiesībām pārbaudīt patvērumu. Daudzas ES valstis, it īpaši Austrumeiropas, piemēram, Polija un Ungārija, arvien vairāk paļaujas uz robežas žogiem un atgrūšanas piekļuvi. Šo tendenci uz piekļuves ierobežošanu atzinīgi vērtē vairākas ES valstis, savukārt Dienvideiropas valstīm ir nepieciešams taisnīgāks bēgļu sadalījums.
Ķelnes pilsētu teritorijās šīs debates kļūst skaidrākas: ņemot vērā pieaugošo bēgļu skaitu, īpaši cilvēkus no tādām krīzes teritorijām kā Afganistāna, sociālais noskaņojums ir saspringts. Patvēruma politikas ložņu izmaiņas tiek vajātas daudzi, un joprojām ir jāredz, kuru attēlu Vācija sniegs Eiropas kopienai, kad runa ir par humānu risinājumu atrašanu.
| Details | |
|---|---|
| Ort | Märkisch-Oderland, Deutschland |
| Quellen | |