Iedzīvotāju naudas reforma: pašvaldības ceļ trauksmi par birokrātiskajiem monstriem!

Iedzīvotāju naudas reforma: pašvaldības ceļ trauksmi par birokrātiskajiem monstriem!

No 2025. gada 1. novembra Vācijā notiks visaptveroša pamata drošības reforma, kas paredzēta pilsoņu naudas aizstāšanai. Federālā valdība ir izvirzījusi sev mērķi atvieglot budžeta slogu un vienlaikus radīt stimulus nodarbinātības palielināšanai. Reforma nes līdzi dažus strīdīgus jauninājumus, kas pašvaldībās tiek uztverti ar bažām un bargu kritiku. Skaļi Merkurs Daudzi rajonu administratori un mēri baidās, ka jaunie noteikumi radīs "birokrātisku briesmoni", kas var ievērojami palielināt administratīvās izmaksas.

Reformas centrālais elements ir sadarbības līguma ieviešana starp pabalstu saņēmējiem un valsti. Ja līgumi tiek pārkāpti, pastāv liels pabalstu samazinājuma risks līdz pat 30 procentiem. Brandenburgas rajona padomes priekšsēdētājs Zīgurds Heince ir kritisks un visu reformu raksturo kā "bezjēdzīgu un birokrātisku". Arī Greizas rajona administrators Ulli Šēfers projektā īsti nesaskata vēlmi reformēties. Taču ne visi mēri uzskata situāciju par dramatisku: jaunievēlētais Hāgenas mērs Deniss Rehbeins atzīst tiesas prāvu viļņa draudus, taču saglabā optimismu.

Pieaugošās izmaksas un iespējamās tiesas prāvas

Federālā valdība lēš, ka reforma varētu dot aptuveni piecu miljardu eiro ietaupījumu. Tomēr šie ietaupījumi tiek uzskatīti par minimāliem, jo ​​īpaši tāpēc, ka iedzīvotāju naudas kopējās izmaksas gadā ir ap 50 miljardiem eiro. Pašvaldības arī bažījas, ka jaunie noteikumi radīs ne tikai papildu administratīvo slogu, bet var izraisīt arī tiesvedību pieaugumu. Šie juridiskie strīdi var radīt papildu spriedzi pilsētu budžetiem.

Turklāt tiek pārmests, ka reforma nav godīga: kamēr bezdarbniekiem tiek piemērotas stingrākas sankcijas, strādājošie no jauninājumiem gandrīz negūst labumu. Plānotās sankcijas par vairākkārtēju darba piedāvājumu noraidīšanu vai nokavētu tikšanos varētu būt skaļas Laiks tikai pasliktina situāciju daudziem cietušajiem. Ilgtermiņā tas varētu ne tikai apgrūtināt darba uzsākšanu, bet arī palielināt to cilvēku skaitu, kuri saņem pamata sociālo nodrošinājumu.

Nākamie soļi

Lai pārvarētu šīs problēmas, ir svarīgi, lai darba centri būtu labāk aprīkoti, lai nodrošinātu efektīvu darbā iekārtošanu. Reformas uzmanības centrā nepārprotami ir iekārtošana darbā, nevis skarto personu kvalifikācija, kas dažos gadījumos tiek uzskatīta par iespējamu pavērsienu uz efektīvāku darba tirgus politiku. Tāpat jācer, ka reformas īstenošana būs gudri izstrādāta, jo sankcijas nav obligātas un darba centriem līdz ar to ir zināma rīcības brīvība.

Tāpēc reformai ir divējāds virziens: ir svarīgi samazināt izmaksas, bet tajā pašā laikā veicināt integrāciju darbavietā. Tuvākie mēneši rādīs, vai federālā valdība spēs nopietni uztvert pašvaldību bažas un vienlaikus uzsākt efektīvu reformu.