Enerģijas nabadzība Vācijā: miljoniem cilvēku nevar apsildīt savas mājas!

Enerģijas nabadzība Vācijā: miljoniem cilvēku nevar apsildīt savas mājas!

Vācijā daudzi iedzīvotāji cīnās ar māju apkures izmaksām. Saskaņā ar WZ datiem, pagājušajā gadā 5,3 miljoniem cilvēku Vācijā nebija pietiekami daudz naudas, lai pienācīgi apsildītu savas mājas. Tas ir 6,3 procenti iedzīvotāju, kas ir mazāk nekā 8,2 procenti 2023. gadā, taču spiediens uz budžetu joprojām ir liels. Tādējādi Vācija ir zemāka par ES vidējo rādītāju, kas ir 9,2 procenti, lai gan tādās valstīs kā Grieķija un Bulgārija šīs proporcijas ir ievērojami augstākas, proti, katrā gadījumā 19,0 procenti.

Situācija joprojām ir saspringta, īpaši ņemot vērā to, ka enerģijas cenas kopš 2020. gada ir pieaugušas par 50,3 procentiem, kas ir ievērojami straujāks pieaugums nekā vispārējās patēriņa cenas, kas pieauga par 19,3 procentiem. Pozitīvi ir tas, ka patērētājiem par enerģiju šā gada septembrī bija jāmaksā nedaudz mazāk: mājsaimniecībās enerģija bija par 1,9 procentiem lētāka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina informācija no plkst. WZ.

Ietekme uz veselību un sociālās sekas

Saskaņā ar CORRECTIV.Europe analīzi, kas balstīta uz Eurostat 2024. gada datiem, finansiālā nespēja pienācīgi apsildīt māju var radīt nopietnus draudus veselībai. Aukstā māja palielina garīgo slimību, sirds un asinsvadu problēmu un hronisku elpceļu infekciju risku. Vācijā aptuveni 5,2 miljoniem cilvēku 2024. gadā bija grūtības nodrošināt pietiekamu siltumu, kas ir samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bet pieaugums kopš 2021. gada.

Zīmīgi, ka pirmajā vietā ir Brēmene ar 12,2 procentu neapsildāmo mājsaimniecību īpatsvaru, kam seko Zāra (11,1 procents) un Arnsberga (9,6 procenti). Daudziem cilvēkiem arvien aktuālāks kļūst jautājums: kā maksāt apkures izmaksas, vienlaikus nodrošinot, ka ledusskapis ir pilns? Šīs problēmas nozīmē, ka palīdzības organizācijas ziņo par pieaugošu pieprasījumu no cilvēkiem, kuriem ir finansiālas grūtības.

Enerģētiskā nabadzība ES

Enerģētiskās nabadzības problēma skar ne tikai Vāciju. Saskaņā ar ES mēroga apsekojumiem kopumā aptuveni 47 miljoni cilvēku ES, Šveicē un Norvēģijā pagājušajā ziemā nespēja pienācīgi apsildīt savas mājas – tas atbilst aptuveni 10,2 procentiem iedzīvotāju. Cēloņi bieži vien ir neatjaunotas ēkas, augstas enerģijas izmaksas un zemi ienākumi. Kopš 2020. gada enerģijas cenas Eiropā ir gandrīz dubultojušās pandēmijas un Ukrainas konflikta izraisīto nokrišņu dēļ. Arī reālās algas ES kopš 2019. gada ir samazinājušās par 1,1 procentu, saasinot situāciju.

Saskaņā ar analīzēm īpaši skarti vientuļie vecāki, hroniski slimie un zemo algu sektora darbinieki. No 2027. gada tiks ieviesta arī ES mēroga CO2 cena apkurei un degvielas uzpildei, kas varētu vēl vairāk palielināt apkures izmaksas. Austrijā iedzīvotāji gūst labumu no CO2 ienākumiem, izmantojot klimata prēmiju, kas ir sociāli klasificēta un ir pretstats problēmām Vācijā.

Skartā sieviete, kuru sauca Andrea, apraksta savus ārkārtējos izmaksu samazināšanas pasākumus un pastāvīgās bažas par pieaugošajām apkures izmaksām. Viņa un viņas partneris plāno pārcelties uz siltāku māju, lai uzlabotu dzīves kvalitāti sev un dēlam. Šie personīgie stāsti uzsver nepieciešamību nopietni pievērsties ēku renovācijai kā galvenajam pasākumam cīņā pret enerģētisko nabadzību, kā to uzsver arī ES. Lai iegūtu plašāku informāciju par šo tēmu, lasītāji var apmeklēt visaptverošās datu kopas Eurostat vai uzzināt vairāk par vispārējo situāciju saistībā ar enerģētisko nabadzību Voxeurop pieredze.