Piemiņas dienas Berlīnē: 30 gadus pēc Srebrenica slaktiņa atcerieties

Piemiņas dienas Berlīnē: 30 gadus pēc Srebrenica slaktiņa atcerieties

Srebrenica, Bosnien und Herzegowina - 2025. gada 11. jūlijā tiks svinēta Srebrenica slaktiņa 30. gadadiena, kas kopš Otrā pasaules kara tiek uzskatīta par vissliktāko kara noziegumu Eiropā. Šajā svarīgajā dienā Berlīnē notiek daudzi piemiņas pasākumi, lai pieminētu vairāk nekā 8000 upuru, kurus 1995. gadā noslepkavoja Bosnijas-Serbijas armijas priekšnieka Ratko Mladic karaspēks. Īpaši traģiski ir tas, ka daudzus no upuriem atdalīja viņu ģimenes un apbedīti masu kapos, kas nozīmē, ka radinieki joprojām meklē savus mīļos. 1995. gada 11. jūlijā Srebrenicas pilsēta atradās ANO aizsardzībā, bet cilvēki tika brutāli uzbrukuši.

Vācu Bundestag pieminēs nežēlīgā genocīda upuri šo piektdien no plkst. 14:00. Notiek debates, kurās Bundestag administrācija lūdz deputātus darīt, nenēsājot "Srebrenica Blume". Šīs tapas balti zaļā zieda formā sākotnēji vajadzēja iemiesot 1995. gada 11. jūlija atmiņu, kurā baltie apzīmē nevainīgi nogalināto un zaļo cerību. Kamēr ceremonija ir plānota, piemiņas svinības notiek arī Srebrenicā, kur mūsdienu izdzīvojušie un upuru pēcnācēji sanāk kopā, lai apraudātu kopā un izrādītu solidaritāti.

Vispasaules piemiņas notikumi un nozīme

Piemiņas diena tiek svinēta ne tikai Vācijā. ANO Ģenerālā asambleja ir nolēmusi, ka 11. jūlijs nākotnē tiks atzīts par starptautisku dienu Srebrenica genocīda upuriem. Šis lēmums tika pieņemts ar 84 balsu vairākumu, lai gan 19 valstīm, ieskaitot Serbiju un Krieviju, bija taisnība. Rezolūcija nosoda genocīda noliegšanu un notiesātā pagodināšanu, kas arvien vairāk ir kļuvis par starptautisku parketa viedokli.

Pašlaik ir centieni saglabāt genocīda atmiņu, savukārt pastāv politiska spriedze, īpaši ar Serbiju, kuru rezolūcija uztver kā sadalīšanu. Prezidents Aleksandars Vucic ir paudis izpratnes trūkumu par rezolūcijas politisko kontekstu un salīdzināja situāciju ar holokausta situāciju.

atmiņa un izlīgums

Piemiņas nozīme pārsniedz dienu. Vēsturniece Belma Zulic uzsver, cik svarīgi ir atcerēties zvērības un padarīt upuru balsis dzirdamas. Arī šogad 14 upuru mirstīgās atliekas tika apglabātas piemiņas svinību laikā Srebrenicā, kas skaidri parāda, cik ilgs laiks nepieciešams, lai ģimenes atrastu slēgšanu.

Tā ir sāpju diena, bet arī cerība. Paredzams, ka aptuveni 500 dalībnieku no dažādām valstīm pulcēsies Brandenburgas vārtu priekšā, lai pieminētu upurus modrē. Berlīnes Pārstāvju namā vakarā notiks vēl viens pasākums ar devīzi "Mūsu stāsti, mūsu brīdinājums. Pret aizmirstību".

Srebrenica slaktiņš joprojām ir galvenais izaicinājums Eiropas atmiņas kultūrai un jautājumam par to, kā tikt galā ar pagātni. Viens no galvenajiem vēstījumiem gan Vācijā, gan starptautiskā mērogā ir cerība uz mieru un samierināšanos reģionā, taču dažādas perspektīvas un vēsturiskie stāstījumi joprojām joprojām nav nesavienojami.

Tātad 11. jūlijs tiek svinēts ne tikai kā piemiņas diena, bet arī kā atgādinājums, ka šādas zvērības nekad vairs nedrīkst atkārtoties. Apstākļus un drāmu par notikušo Srebrenicā nekad nevajadzētu aizmirst un precizēt, ka cilvēcei ir jāiemācās veidot mierīgu nākotni.