Piemiņas dienas Berlīnē: atceroties 30 gadus pēc Srebreņicas slaktiņa

Piemiņas dienas Berlīnē: atceroties 30 gadus pēc Srebreņicas slaktiņa

2025. gada 11. jūlijā tiek atzīmēta 30. gadadiena kopš Srebreņicas slaktiņa, kas tiek uzskatīts par ļaunāko kara noziegumu Eiropā kopš Otrā pasaules kara. Šajā svarīgajā dienā Berlīnē notiek daudzi piemiņas pasākumi, lai pieminētu vairāk nekā 8000 upuru, kurus 1995. gadā noslepkavoja Bosnijas serbu armijas priekšnieka Ratko Mladiča karaspēks. Īpaši traģiski ir tas, ka daudzi upuri tika atdalīti no ģimenēm un apglabāti masu kapos, kas nozīmē, ka joprojām tiek meklēti radinieki. 1995. gada 11. jūlijā Srebreņicas pilsēta atradās ANO aizsardzībā, taču cilvēkiem joprojām tika brutāli uzbrukts.

Vācijas Bundestāgs šo piektdien no plkst.14 pieminēs nežēlīgā genocīda upurus. Notiks debates, kurās Bundestāga administrācija lūgs deputātus atturēties no “Srebreņicas zieda” nēsāšanas. Šīs balta un zaļa zieda formas piespraudes sākotnēji bija paredzētas, lai attēlotu piemiņu par 1995. gada 11. jūliju, ar balto simbolu nevainīgi nogalināto un zaļo cerību. Kamēr tiek plānota ceremonija, piemiņas pasākumi notiks arī pašā Srebreņicā, kur pulcēsies pašreizējie izdzīvojušie un upuru pēcteči, lai kopīgi sērotu un izrādītu solidaritāti.

Vispasaules piemiņas pasākumi un nozīme

Piemiņas dienu svin ne tikai Vācijā. ANO Ģenerālā asambleja nolēmusi, ka 11.jūlijs tiks atzīts par starptautisku Srebreņicas genocīda upuru piemiņas dienu. Šāds lēmums tika pieņemts ar 84 balsu vairākumu, lai gan pret to balsoja 19 valstis, tostarp Serbija un Krievija. Rezolūcija nosoda genocīda noliegšanu un notiesāto slavināšanu, kas arvien biežāk kļūst par strīdus punktu starptautiskajā arēnā.

Pašlaik tiek veikti centieni saglabāt piemiņu par genocīdu, vienlaikus pastāvot politiskai spriedzei, jo īpaši attiecībā uz Serbiju, kas uzskata, ka rezolūcija ir šķeltnieciska. Prezidents Aleksandrs Vučičs paudis nepiekrišanu rezolūcijas politiskajam kontekstam un salīdzinājis situāciju ar holokausta situāciju.

Atcerēšanās un samierināšanās

Piemiņas nozīme sniedzas daudz tālāk par dienu. Vēsturniece Belma Zuliča uzsver, cik svarīgi ir atcerēties zvērības un likt sadzirdēt upuru balsis. Arī šogad Srebreņicas piemiņas laikā tika apglabātas 14 upuru mirstīgās atliekas, kas spilgti parāda, cik ilgs laiks nepieciešams, līdz ģimenes var atrast slēgšanu.

Tā ir sāpju, bet arī cerības diena. Paredzams, ka pie Brandenburgas vārtiem pulcēsies ap 500 dalībnieku no dažādām valstīm, lai pieminētu upurus vigīlijā. Vakarā Berlīnes Pārstāvju palātā notiks vēl viens pasākums ar devīzi "Mūsu stāsti, mūsu brīdinājums. Pret aizmirstību".

Srebreņicas slaktiņš joprojām ir galvenais izaicinājums Eiropas atceres kultūrai un jautājumam par to, kā tikt galā ar pagātni. Viens no galvenajiem vēstījumiem gan Vācijā, gan starptautiskā mērogā ir cerība uz mieru un izlīgumu reģionā, taču dažādās perspektīvas un vēsturiskie stāsti bieži vien joprojām nav savienojami.

11. jūlijs tiek atzīmēts ne tikai kā atceres diena, bet arī kā atgādinājums, ka šādas zvērības nekad nedrīkst atkārtoties. Srebrenicā notikušā apstākļus un drāmu nekad nevajadzētu aizmirst, un tie skaidri norāda, ka cilvēcei ir jāmācās, lai veidotu mierīgu nākotni.