Plūdu risks Brandenburgā: 14 000 apdraudēto risinājumu!

Plūdu risks Brandenburgā: 14 000 apdraudēto risinājumu!

Oder-Spree, Deutschland - Nesen publicētajā Vācijas vides palīdzības (DUH) publicētajā pētījumā kļūst skaidrs, ka daudzas Vācijas federālās valstis nav pietiekami aizsargātas pret plūdiem. Situācija Brandenburgā ir īpaši satraucoša, kur aptuveni 6,2 procenti valsts teritorijas tiek pakļauti ļoti augsta riska pakāpei gadsimta plūdos. Tas ietekmē apmēram 14 000 dzīvojamo ēku adreses šajā štatā, piemēram, RBB24. Ar 6,8 procentu risku Ziemeļreina-Vestfālija ir arī īpaši jutīga pret vienu no lielākajiem draudiem Vācijā.

Ko tas īpaši nozīmē? Termins "gadsimta plūdi" apraksta plūdu aizplūšanu, kas statistiski tiek sasniegta vai pārsniegta vienu reizi 100 gadu laikā. Vēsturiski dati rāda, ka, paaugstinoties temperatūrai klimata pārmaiņu dēļ, šāds ūdens līmenis var notikt biežāk. Ne tikai Brandenburgā, bet arī Bavārijā, Baden-Virtembergā un apakšējā saksijā ir ārkārtīgi lieli riski. Bavārijai ir visaugstākā riska pakāpe ar 8,29 punktiem - tiek ietekmētas vairāk nekā 65 000 dzīvojamo māju. Duhs redz steidzamu vajadzību pēc plūdu aizsardzības, ko bieži var papildināt ar dabiskiem jēdzieniem, piemēram, palienes un upju renaturāciju, piemēram, [ZDF TODAY] (https://www.zdfheute.de/wissen/hochwasser-chwasser-chwasser-chwasser-wasser- chwasser-welthilfilfilfilfilfilfilfilfilfilfilfilfilfilfilfilfilfilfilfilftml)

vispārējā satraucošā situācija

Pārskats par plūdu riskiem liecina, ka briesmas desmit federālajās valstīs ir augstas un bieži vien ļoti augstas. Īpaši ietekmē Minheni un apkārtni ar daudzajām dzīvojamo māju adresēm plūdu zonās. No otras puses, Berlīnē ir tikai 151 adrese, kas atrodas briesmu zonā - salīdzinoši zems risks. Neskatoties uz to, vajadzētu paturēt prātā satraucošo notikumu, it īpaši, ja uzskatāt, ka nepietiekami aizsargājošie pasākumi varētu apdraudēt simtiem tūkstošu cilvēku. DUH federālais rīkotājdirektors Sascha Müller-Kraenner kritizē pašreizējos aizsardzības pasākumus kā nepietiekamus.

Bavārijas statistika ir īpaši iespaidīga: 4,25 procenti valsts ir apdraudēti, bet lielākā daļa apdraudēto adreses ir šeit. Situācija ir līdzīga citās federālajās valstīs, piemēram, Saksonijā-Anhaltā, Bādenam-Virtembergā un Hesenā, taču arī briesmas, kas tajās ir augstas atbilstošajā pārskatā, kas ilustrē attiecīgo valstu valdību atbildību.

Klimata izmaiņas kā plūdu virzītājspēks

Aiz visām šīm norisēm ir galvenais faktors: klimata pārmaiņas. Saskaņā ar [Deutschlandfunk] analīzi (https://www.deutschlandfunk.de/ueberschwemzen- hochwasser-llimawassel-100.html), jo kopš 1950. gada 195 gadu vecumā ir palielinājusies spēcīga nokrišņu daudzums. Paredzams, ka šī tendence turpinās pieaugt, jo vidējā temperatūra Vācijā kopš 1881. gada ir nepārtraukti paaugstinājusies. Jūras sasilšana ne tikai izraisa lielāku iztvaikošanu, bet arī palielinot nokrišņus, kas var pārpludināt veselus reģionus.

Masīvs lietus pēdējos gados, kā notika, piemēram, 2024. gada oktobrī Spānijas Valensijas provincē izraisīja postošus plūdus un apstiprināja efektīvo plūdu aizsardzības pasākumu steidzamību. Vācijā Vācijā kļuva skaidrs, ka tādi reģioni kā Bavārija un Brandenburga ietekmē arī spēcīgas lietavas. Nepieciešamība uzlabot plūdu aizsardzību kļūst arvien skaidrāka.

Federālais vides ministrs Steffi Lemke ir reaģējis un izstrādājis jaunu likumu, kas ir paredzēts, lai paātrinātu izolācijas un grāvju celtniecību. Bet kritiķi brīdina, ka ir nepieciešami ne tikai tehniski risinājumi, bet arī dziļa stratēģija apgabalu renaturēšanai un agrīnās brīdināšanas sistēmu izveidošanai.

DUH pētījums ir steidzams aicinājums beidzot nopietni uztvert plūdu aizsardzību un veikt piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu pilsoņu drošību.