Plūdu risks Brandenburgā: apdraudētas 14 000 adreses!

Plūdu risks Brandenburgā: apdraudētas 14 000 adreses!

Nesen publicētais Vācijas Vides palīdzības (DUH) pētījums skaidri parāda, ka daudzas Vācijas federālās zemes nav pietiekami aizsargātas pret plūdiem. Īpaši satraucoša situācija ir Brandenburgā, kur aptuveni 6,2 procenti štata teritorijas ir pakļauti ļoti lielam plūdu riskam reizi gadsimtā. Tas skar aptuveni 14 000 dzīvesvietu adrešu šajā federālajā zemē, kā ziņo rbb24. Īpaši neaizsargāta ir arī Ziemeļreina-Vestfālene, kuras risks ir 6,8 procenti, kas būtu viens no augstākajiem riskiem Vācijā.

Ko tas konkrēti nozīmē? Termins “gadsimta plūdi” apzīmē plūdu izplūdi, kas statistiski tiek sasniegta vai pārsniegta reizi 100 gados. Vēsturiskie dati liecina, ka, klimata pārmaiņu dēļ paaugstinoties temperatūrai, šāds ūdens līmenis var kļūt biežāks. Ārkārtīgi augsti riski pastāv ne tikai Brandenburgā, bet arī Bavārijā, Bādenē-Virtembergā un Lejassaksijā. Bavārijā ir visaugstākais riska līmenis ar 8,29 punktiem - tiek ietekmētas vairāk nekā 65 000 dzīvesvietas adreses. DUH uzskata, ka ir steidzami jārīkojas aizsardzībai pret plūdiem, ko bieži varētu papildināt ar dabā balstītiem jēdzieniem, piemēram, palieņu un upju renaturāciju, kā piebilst ZDF šodien.

Kopumā satraucoša situācija

Plūdu risku pārskats liecina, ka desmit federālajos štatos riski ir augsti un bieži vien ļoti augsti. Īpaši tiek ietekmēta Minhene un tās apkārtne ar daudzajām dzīvojamajām adresēm plūdu zonās. Savukārt Berlīnē ir tikai 151 adrese, kas atrodas bīstamajā zonā – tas ir salīdzinoši zems risks. Tomēr jāpatur prātā satraucošie notikumi, īpaši ņemot vērā to, ka neatbilstoši aizsardzības pasākumi var apdraudēt simtiem tūkstošu cilvēku. DUH federālā izpilddirektore Sascha Müller-Kraenner kritizē pašreizējos aizsardzības pasākumus kā nepietiekamus.

Bavārijas statistika ir īpaši iespaidīga: apdraudēti ir 4,25 procenti valsts teritorijas, bet lielākā daļa apdraudēto adrešu atrodas šeit. Salīdzinājumam situācija ir līdzīga citās federālajās zemēs, piemēram, Saksijā-Anhaltē, Bādenē-Virtembergā un Hesē, taču arī tur briesmas ir lielas atbilstošajos pārskatos, kas ilustrē attiecīgo štatu valdību atbildību.

Klimata pārmaiņas kā plūdu izraisītājs

Visu šo notikumu pamatā ir viens galvenais faktors: klimata pārmaiņas. Saskaņā ar [Deutschlandfunk] analīzi (https://www.deutschlandfunk.de/ueberschwemmungen-hochwasser-klimawandel-100.html) kopš 1950. gadiem stipro lietusgāžu biežums un intensitāte visā pasaulē ir palielinājusies. Paredzams, ka šī tendence turpinās pieaugt, jo Vācijā kopš 1881. gada nepārtraukti paaugstinās vidējā temperatūra. Jūru sasilšana ne tikai izraisa lielāku iztvaikošanu, bet arī palielina nokrišņu daudzumu, kas var appludināt veselus reģionus.

Milzīgās lietusgāzes pēdējos gados, piemēram, Spānijas provincē Valensijā 2024. gada oktobrī, izraisīja postošus plūdus un pastiprina efektīvu pretplūdu aizsardzības pasākumu nepieciešamību. Pagājušajā gadā Vācijā kļuva skaidrs, ka arī tādus reģionus kā Bavārija un Brandenburga ir skārusi spēcīgas lietusgāzes. Arvien skaidrāka kļūst nepieciešamība uzlabot aizsardzību pret plūdiem.

Federālā vides ministre Štefija Lemke uz to reaģējusi un izstrādājusi jaunu likumu, kas paredzēts, lai paātrinātu dambju un aizsprostu būvniecību. Taču kritiķi brīdina, ka ir nepieciešami ne tikai tehniski risinājumi, bet arī dziļa stratēģija teritoriju renaturalizācijai un agrīnās brīdināšanas sistēmu izveidei.

DUH pētījums ir steidzams aicinājums beidzot nopietni pievērsties aizsardzībai pret plūdiem un veikt atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu iedzīvotāju drošību.