Klimata pārmaiņas draud nogremdēt Šprē un Havelu — ko tagad?

Klimata pārmaiņas draud nogremdēt Šprē un Havelu — ko tagad?

Berlīnes un Brandenburgas ūdeņi ir pakļauti milzīgam spiedienam. Ziņots 2025. gada 17. jūlijā RBB24 par satraucošajiem apstākļiem reģiona upēs un ezeros. Problēmas ir dažādas: klimata pārmaiņas, piesārņojošo vielu ievadīšana un pārmērīga izmantošana rada spriedzi ūdens kvalitātei, kas ir novērtēta kā pietiekama tikai dažās jomās. Jau gadiem ilgi Šprē kopējā ekoloģiskā situācija stagnē pie 4+ un Havela pie 4-, kas tiek klasificēta kā “neapmierinoša”.

Īpaši satraucošs ir atkārtotais sliktais novērtējums: nevienā no Šprē un Havelas mērīšanas punktiem netika sasniegti labi rezultāti. Astoņi no 56 mērījumu punktiem uzrāda satraucošu “sarkano” vērtējumu, bet 27 citi ir “oranžajā” kategorijā. Tas slikti atspoguļo centienus īstenot ES Ūdens pamatdirektīvu. Ja ūdeņu stāvoklis netiks uzlabots, no 2027. gada draud pat sankcijas.

Galvenie cēloņi un sekas

Satraucošās ūdens kvalitātes cēloņi tiek ātri identificēti: lauksaimniecība, īpaši mēslošanas līdzekļu izmantošana, un rūpnieciskie notekūdeņi ir galvenie piesārņojuma cēloņi. Jo īpaši fosfātu līmenis Šprē un Havelā gadu gaitā nav uzlabojies. Barības vielu koncentrācija palielinās, kamēr upju plūsmas ātrums strauji samazinās.

Kamēr ūdens līmenis Šprē un Havelā ir krities par gandrīz 50 procentiem, eksperti ziņo par bīstamu ūdens temperatūras paaugstināšanos. Tas var ne tikai apdraudēt ekosistēmu, bet arī izraisīt plūdu pieaugumu. Pēc spēcīgajiem lietus notikumiem Berlīnes pilsētas centru noslogo apvienotā kanalizācijas sistēma. Katru gadu Berlīnes ūdeņos tiek izzvejotas aptuveni 400 tonnas atkritumu, kas norāda uz to, ka steidzami jāveic uzlabošanas pasākumi.

ES mēroga izaicinājumi

Aplūkojot Eiropas ūdeņus, redzama līdzīga aina. Skaļi Eiropas Parlaments 2021. gadā tikai 37 procenti ES virszemes ūdeņu atbilda “laba” ekoloģiskā stāvokļa kritērijiem. Galvenā atbildība gulstas uz rūpnieciskajām ķimikālijām, lauksaimniecības produktiem, piemēram, pesticīdiem, un jauniem piesārņotājiem, piemēram, mikroplastmasu, kas lietus laikā nonāk ūdensceļos. Arī Vācijā ekoloģiski neskartu ūdeņu īpatsvars ir 9 procenti, kas ir nedaudz zem ES vidējā līmeņa.

Ūdens kvalitātes uzlabošanas steidzamību visā Eiropā uzsver aicinājumi veikt efektīvākus pasākumus ķīmiskā piesārņojuma samazināšanai. Steidzami jāsamazina pret antibiotikām rezistento baktēriju, mikroplastmasas un ķīmisko pesticīdu slogs, lai mazinātu riskus iedzīvotāju veselībai.

Turpmākie soļi un ieteikumi

Lai risinātu problēmas, eksperti aicina palielināt apņemšanos un resursus ūdens aizsardzības pasākumiem. Tomēr ir arī pozitīvas atsauksmes: renaturācijas projekti, piemēram, Lejashavelas projekti, uzrāda sākotnējos panākumus un uzlabo ekoloģisko situāciju. Tomēr, lai sasniegtu ES ūdens kvalitātes mērķus, ir nepieciešami visaptveroši pasākumi, kas gan uzlabo ūdenstilpju plūsmas ātrumu, gan ierobežo piesārņojošo vielu pieplūdi.

Atbildība gulstas ne tikai uz politiku un lauksaimniecību, bet arī uz ikvienu cilvēku, kurš spēj apzināties tīra ūdens nozīmi un veikt atbilstošus pasākumus. Ja mēs strādāsim kopā, mēs varam ilgtermiņā aizsargāt ūdeņus Berlīnē, Brandenburgā un visā Eiropā.