Aizsardzība tiek aizsargāta: vides aizstāvji pieprasa tiesības upēm!

Aizsardzība tiek aizsargāta: vides aizstāvji pieprasa tiesības upēm!

Vācijā arvien vairāk izskan balsis, kas aicina likumīgi atzīt Šprē. Vides aizstāvji pieprasa, lai Šprē piešķirtu tās juridiskas personas statusu. Šī kustība ir daļa no globālas dabas tiesību noteikšanas iniciatīvas, kas jau tiek īstenota tādās valstīs kā Ekvadora, Jaunzēlande un Indija. Savas konstitūcijas 71. pantā Ekvadora garantē “dabai jeb Pacha Mama” savas tiesības un tādējādi atzīst dziļi iesakņojušos saikni starp cilvēkiem un dabu, ko pārstāv arī pamatiedzīvotāju kultūras, kā ZDF Today ziņojumā.

Daudzu Vācijas upju stāvoklis, tostarp aptuveni 15 000 mazu un vidēju ūdenstilpju, bieži ir satraucošs. Vides aizstāvji ir apņēmušies nodrošināt, lai, piešķirot tiesības dabai, preventīvie pasākumi tiktu veikti arī mūsu ekosistēmām. Profesors Kristians Kaliss uzsver, ka spēkā esošie vides tiesību akti Vācijā ir visaptveroši, bet Kristīne Aksa no “Dabas tiesību” tīkla kritizē, ka esošie likumi bieži vien stājas spēkā tikai pēc dabas iznīcināšanas, kam ir katastrofālas sekas videi.

Uzmanības centrā ir dabas tiesības

Jēdziens, kas arvien vairāk izvirzās priekšplānā, ir dabas kā tiesību subjekta juridiska atzīšana. Tas būtu nozīmīgs solis pareizajā virzienā un nodrošinātu, ka daba vairs netiek uzskatīta tikai par vides aizsardzības objektu. Pašlaik Vācijas daba nevar iegūt nekādas subjektīvās tiesības vai tās likumīgi īstenot, tāpēc aicinājumi veikt izmaiņas konstitūcijā, lai šīs tiesības atzītu, ir vēl jo svarīgāki. Šajā kontekstā spēja integrēt dabas aizsardzību sociālajā un ekonomiskajā infrastruktūrā tiek uzskatīta par būtisku, lai varētu risināt pašreizējo ekoloģisko krīzi, ko pastiprina klimata pārmaiņas un sugu izzušana, norāda bpb.

Jauna pieeja šajā diskusijā ir “ekoloģiskais pamatlikums”, ko jau ir izstrādājis tīkls “Dabas tiesības” un kas varētu ietvert Sprē savu tiesību piešķiršanu. Tas notiek kā daļa no pilotprojekta, kura mērķis ir uzlabot skābekļa piegādi Šprē. Turklāt Bundestāgā tiks iesniegts likumprojekts par Šprē juridisko atzīšanu, lai dotu tam savu viedokli.

Skatiens aiz robežām

Starptautiskā kustība par dabas tiesībām jau ir guvusi dažus panākumus. Piemēram, Jaunzēlandē Whanganui upe ir atzīta par juridisku personu. Tas vēsta par jaunu saglabāšanas laikmetu, kurā cilvēki vairs nevalda pār dabu, bet sāk ar to partnerību. Priekšlikums par dabas kā tiesību subjekta juridisku atzīšanu nav nejaušība un tiek atspoguļots pašreizējā diskusijā par jaunu ekoloģisko liberālismu. Andreasa Gūtmaņa ieguldījums grāmatā “Vai antropocēns var izdoties?” aplūko šīs neatkarīgās juridiskās pieejas un to nozīmi mūsu nākotnei antropocēnā, kā atzīmē De Gruyter.

Rezumējot, dažādās iniciatīvas un prasības liecina, ka, lai panāktu reālas pārmaiņas, ir steidzami jāpārdomā dabas kā juridiska dalībnieka uztvere. Dabas aizsardzība prasa ne tikai esošo likumu pielāgošanu, bet arī fundamentālu mūsu tiesību izpratnes pārkārtošanu, kas atzīst un veicina dabas tiesības. Tas ir vienīgais veids, kā mēs varam veiksmīgi pārvarēt mūsu laika izaicinājumus un atstāt neskartu vidi nākamajām paaudzēm.