Federālais prezidents Šteinmejers apspriež: skaidra zīme pret vardarbību!

Federālais prezidents Šteinmejers apspriež: skaidra zīme pret vardarbību!

Neuruppin, Deutschland - Laikā, kad vardarbības ģimenē tēma arvien vairāk koncentrējas, apmaiņai starp ekspertiem ir liela nozīme. Federālā prezidenta Frenka-Valera Šteinmeiera vizīte Neuruppinā ilustrēja šīs problēmas steidzamību. Viņš runāja ar ģimenes tiesnesi Constanze numura koku, kurš kopš 2019. gada strādā Neuruppin rajona tiesā un kopš 2020. gada ir atbildīgs par ģimenes lietām. Viņu procedūrās vardarbība, bieži nepamanīta, ir pastāvīgs pavadonis, kā paskaidrots sarunā. Apmēram 70 procenti gadījumu bija saistīti ar aizbildnību un darījumiem ar bērniem, lai gan pieredze pieredze bieži netiek atklāta. Daudzas sievietes baidās par savu aizbildnību, ja viņi risina vardarbību, un sociālā atstumtība neveicina uzlabojumus.

Federālā ģimenes lietu ministrija pēdējos gados ir aktīvi risinājusi vardarbības pret sievietēm un bērniem problēmu. Konference notika 2022. gada decembrī, kurā tika apskatīta vietējā pieeja, lai ņemtu vērā vardarbību ģimenē, regulējot bažas un darījumus. Tika uzsvērts, ka skarto vecāku un bērnu drošībai jābūt galvenajai prioritātei. Parlamentārais valsts sekretārs Ekins Deligöz apstiprināja nepieciešamību pilnībā īstenot Stambulas konvenciju, kas Vācijā ir bijusi spēkā kopš 2018. gada. Šī konvencija uzliek par pienākumu veikt vardarbīgus gadījumus, kad runa ir par lēmumiem par aizbildnību un darījumiem, kas šādas procedūras būtu jāpadara pārredzamākas un drošākas nākotnē.

Izaicinājums laukos laukos

Situācija ir īpaši izaicinoša lauku reģionos, kur vainīgais un upuri bieži dzīvo vienā sociālajā vidē. Numura koks aicina uz turpmākas apmācības nozīmi tiesnešiem un juristiem, lai attīstītu labāku izpratni par vardarbības ģimenē dinamiku. Lielākoties slēpto vardarbības pieredzi vairs nedrīkst ignorēt, un šeit ir arī starpniecība - bieži vien no risinājuma - ir arī savas robežas. Šādos gadījumos vainīgie bieži nevēlas uzņemties atbildību, un psiholoģe Mihaela Rönnefahrta no sieviešu patversmes skaidri norādīja, ka ir nepieciešama vairāk antigewal apmācības, taču viņi ir izkārtoti pārāk reti.

Valsts mēroga pētniecības projekts, kuru Federālā Ģimenes lietu ministrija finansē kopš 2021. gada novembra, jau ir publicējis vietējo gadījumu pētījumu rezultātus. Tas ir paredzēts, lai palīdzētu atzīt strukturālu izmaiņu nozīmi. Nepieciešamas jaunas pieejas drošības un vardarbības aizsardzībai, lai tiktu saglabātas ne tikai vardarbīgā vecāka tiesības, bet arī māšu un bērnu drošībai nav briesmu. Tas parāda, ka daudzi juridiski lēmumi var palielināt skarto bērnu un pusaudžu psiholoģisko stresu, kuri bieži kļūst par vainīgajiem vai upuriem.

Stambulas konvencijas loma

Stambulas konvencija ir radījusi skaidras vadlīnijas, kurām ir liela nozīme pat turpmākajā tiesvedībā. Vardarbības pazīmju gadījumā ģimenes tiesām jākoncentrējas uz visu iesaistīto drošību. OLG Diseldorfs ir uzsvēris, ka, pieņemot aizbildnības lēmumus, ir jāizveido līdzsvars starp visu vecāku un bērnu pamattiesībām, kas atbilst konvencijas 31. pantam. Šeit kļūst skaidrs, ka juridiskas inovācijas un pārdomāšana sabiedrībā ir nepieciešama, lai konstruktīvi atrisinātu vardarbīgus konfliktus un sniegtu upuriem balsi.

Analizējot pašreizējās tēmas, kas saistītas ar vardarbību ģimenē Vācijā, tas parāda, cik svarīgi ir grauzdēt ne tikai traukos, bet arī visā sabiedrībā. Izaicinājumi ir lieliski, taču ar gribu un skaidrību var būt iespējams veikt izmaiņas.