Federālais prezidents Šteinmeiers apspriež: Skaidrs signāls pret vardarbību!

Federālais prezidents Šteinmeiers apspriež: Skaidrs signāls pret vardarbību!

Laikā, kad vardarbības ģimenē tēma kļūst arvien aktuālāka, liela nozīme ir ekspertu apmaiņai. Federālā prezidenta Franka Valtera Šteinmeiera vizīte Neurupinā skaidri parādīja šīs problēmas steidzamību. Viņš runāja ar ģimenes tiesnesi Konstanzi Zahlbaumu, kura Neirupinas apgabaltiesā strādā kopš 2019. gada un ir atbildīga par ģimenes lietām kopš 2020. gada. Vardarbība, bieži vien nepamanīta, ir pastāvīgs viņas procesa pavadonis, kā viņa paskaidroja intervijā. Apmēram 70 procenti gadījumu bija saistīti ar aizbildnības un piekļuves problēmām ar bērniem, lai gan bieži vien netiek izpausta vardarbības pieredze. Daudzas sievietes baidās par aizbildnību, ja izvirza jautājumu par vardarbību, un sabiedrības izslēdzošā attieksme nepalīdz situāciju uzlabot.

Federālā ģimenes lietu ministrija pēdējos gados ir aktīvi pievērsusies vardarbības pret sievietēm un bērniem problēmai. 2022. gada decembrī notika speciālistu konference, kurā tika apspriesta vietēja pieeja vardarbības ģimenē ņemšanai vērā, regulējot aprūpes un pieejamības jautājumus. Tika uzsvērts, ka cietušo vecāku un bērnu drošībai ir jābūt galvenajai prioritātei. Parlamentārais valsts sekretārs Ekins Deligözs apstiprināja nepieciešamību pilnībā īstenot Stambulas konvenciju, kas Vācijā ir spēkā kopš 2018. gada. Šī konvencija paredz, ka, pieņemot lēmumus par aizbildnību un apmeklējumu, jāņem vērā vardarbīgi incidenti, kam nākotnē būtu jāpadara šādas procedūras pārskatāmākas un drošākas.

Izaicinājums lauku apvidos

Situācija ir īpaši sarežģīta lauku reģionos, kur vainīgie un upuri bieži dzīvo vienā sociālajā vidē. Zahlbaum aicina uz tiesnešu un juristu tālākizglītības nozīmi, lai veidotu labāku izpratni par vardarbības ģimenē dinamiku. Lielākoties slēptās vardarbības pieredzes vairs nedrīkst ignorēt, un starpniecībai, kas bieži vien ir daļa no risinājuma, arī šeit ir savas robežas. Šādos gadījumos varmākas bieži vien nav gatavas uzņemties atbildību, un psiholoģe Mihaela Rönefāra no sieviešu patversmes lika saprast, ka ir nepieciešamas lielākas pretvardarbības apmācības, taču tās tiek pasūtītas pārāk reti.

Valsts mēroga pētniecības projektā, ko kopš 2021. gada novembra finansē Federālā ģimenes lietu ministrija, jau ir publicēti rezultāti par vietējiem gadījumu pētījumiem. Tam vajadzētu palīdzēt apzināties strukturālo pārmaiņu nozīmi. Nepieciešamas jaunas pieejas drošībai un aizsardzībai pret vardarbību, lai tiktu saglabātas ne tikai vardarbīgā vecāka tiesības, bet vienlaikus netiktu apdraudēta arī māšu un bērnu drošība. Tas liecina, ka daudzi juridiski lēmumi var palielināt psiholoģisko stresu skartajiem bērniem un jauniešiem, kuri bieži paši kļūst par vainīgajiem vai upuriem.

Stambulas konvencijas loma

Stambulas konvencija ir radījusi skaidras vadlīnijas, kurām būs liela nozīme arī turpmākajos tiesvedības procesos. Ja ir vardarbības pazīmes, ģimenes tiesām jākoncentrējas uz visu iesaistīto personu drošību. Diseldorfas Augstākā apgabaltiesa uzsvērusi, ka, pieņemot lēmumus par aizgādību, ir jāatrod līdzsvars starp visu vecāku un bērnu pamattiesībām, kas atbilst konvencijas 31.pantam. Šeit kļūst skaidrs, ka ir nepieciešami juridiski jauninājumi un sabiedrības pārdomāšana, lai vardarbīgus konfliktus risinātu konstruktīvi un dotu iespēju cietušajiem izteikties.

Analīze par aktuālajām problēmām saistībā ar vardarbību ģimenē Vācijā parāda, cik svarīgi ir rosināt pārdomāšanu ne tikai tiesās, bet arī sabiedrībā kopumā. Izaicinājumi ir lieli, taču ar gribu un skaidrību ir iespējams panākt pārmaiņas.