Sēņotāji austrumos: neapmierinātība ar darbu un sociālo situāciju!

Sēņotāji austrumos: neapmierinātība ar darbu un sociālo situāciju!

Brandenburgā degvielas uzpildes stacijās valda dzīva sarunu kultūra, un nesen žurnālistu uzmanību pievērsa viens īpaši kaislīgs sēņotājs. Lindovas iedzīvotājs, kurš arī ir entuziastisks makšķernieks, kameras priekšā nostājās ar pilnu spaini ar sēnēm, kastaņiem, Krause Glucken, bērzu sēnēm un gailenēm. Viņš ļoti augstu vērtē reģiona, tā cilvēku un ezeru skaistumu, taču tā nākotni viņš redz nedaudz drūmu. Drīzumā viņam tiks veikta ceļgala operācija, kas nepieciešama profesionālu apsvērumu dēļ – daudzveidīgās miesnieka, arborista, mežsarga, profesionāla šofera un komercvirtuves darba pieredzes rezultāts.

Viņa neapmierinātība ar pašreizējo darba situāciju un vispārējo sociālo situāciju valstī bija skaidri manāma. Vīrietis pauda bažas par pensiju situāciju un kritizēja uzlabojumu trūkumu skolu izglītībā. Viņš varēja ziņot no savas pieredzes, ka viņa ienākumi ir guvuši labumu no laika, ko viņš pavadīja dažādos uzņēmumos gan austrumos, gan rietumos. Iespējams, šī pieredze viņam nodrošināja lielāku pensiju.

Atšķirības starp Austrumiem un Rietumiem

Austrumvācijas un Rietumvācijas salīdzinājums atklāj skaidru priekšstatu: darbinieki austrumos nopelna vidēji par 14 procentiem mazāk nekā viņu Rietumvācijas kolēģi ar tādu pašu kvalifikāciju. Tas galvenokārt ir saistīts ar zemāku tarifu segumu. Interaktīvā karte apliecina, ka daudzos Vācijas austrumu reģionos ienākumu līmenis ir zemāks. Savukārt Vācijas dienvidos, piemēram, Minhenē, cilvēki pelna gandrīz divreiz vairāk nekā Austrumvācijas apgabalos. Kaitinošas atšķirības, kuras nevar viegli izskaidrot.

Kā uzsver Hansa Bēklera fonds, 95 procenti mājsaimniecību ar augstiem ienākumiem dzīvo Vācijas rietumos, savukārt tikai pieci procenti dzīvo jaunajās federālajās zemēs, kur dzīvo 39 procenti iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem, kas ir iemesls politiskajai nenoteiktībai, ko izmanto labējie populisti. Šīs bažas radīja arī mūsu sēņotājs, kurš pareizi atzina, ka vienotība vēl nav pilnībā sasniegta un ir pienācis laiks apsvērt uzlabojumus.

Mūsdienu izaicinājumi

Sarunā viņš uzsvēra kopienas situāciju un infrastruktūru, kas viņam šķiet neatbilstoša. Viņaprāt, lēmumi, kas tieši ietekmē cilvēku dzīvi, tiek pieņemti augstākā līmenī bez adekvātas skarto iesaistes. Viņš arī skaidroja austrumvāciešiem un rietumvāciešiem atšķirīgās perspektīvas Krievijas jautājumā un kritizēja Rietumus par nepildītiem solījumiem, īpaši attiecībā uz ģeopolitisko spriedzi.

Vēl viens pašreizējās situācijas aspekts attiecās uz vecuma nabadzību. Dati liecina, ka gandrīz katrs ceturtais iedzīvotājs vecuma grupā no 60 līdz 79 gadiem Austrumvācijā ir pakļauts nabadzības riskam. Salīdzinājumam, dzīves līmenis Austrumvācijā kopumā ir pieaudzis, taču risks joprojām ir augsts, īpaši jaunajās federālajās zemēs.

2024. gada sociālais ziņojums liecina, ka gandrīz ceturtā daļa vecāka gadagājuma cilvēku Austrumvācijā ir pakļauti nabadzības riskam. Šis nevienlīdzīgais bagātības sadalījums ne tikai atspoguļojas ienākumos, bet arī ir pamats politiskajām bailēm un neskaidrībām, kuras nevajadzētu ignorēt.

Stāsti par cilvēkiem, piemēram, mūsu sēņotāju, atklāj izaicinājumus, ar kuriem saskaras daudzi austrumvācieši, un skaidri parāda, ka ir jārīkojas. Tikai diskusijās un pieredzes apmaiņas ceļā var radīt labāku izpratni par sarežģītajiem sociālajiem un ekonomiskajiem jautājumiem.