Jauns Potsdamas mērs: seši kandidāti!

Jauns Potsdamas mērs: seši kandidāti!

Politiskā ainava Potsdamā virmo pēc tam, kad 2025. gada 25. maijā notikušajā referendumā no amata tika nobalsots bijušais mērs Maiks Šūberts (SPD). Gandrīz 52 000 Potsdamas iedzīvotāju piedalījās šajā svarīgajā lēmumā, kas liecina par ievērojamu mobilizāciju starp aptuveni 143 000 balsstiesīgo. Ar 36 228 “jā” balsīm Šūberts tika izbalsots pēc tam, kad tika kritizēts par sliktu vadību un sliktu komunikāciju, tostarp par tā saukto VIP biļešu afēru, kas galu galā noveda pie viņa krišanas. Referendumu atbalstīja visas frakcijas, izņemot SPD, kas ilustrē atsvešinātību politikā. Šis ir ievērojams pavērsiens pilsētas vēsturē, jo Šūberts bija pirmais mērs, kurš tika atteikts no amata kopš komunisma krišanas. 1998. gada maijā Horstu Gramlihu (SPD) piemeklēja līdzīgs liktenis.

Viņa pēcteča vēlēšanu kampaņa tagad sākas ar atlases atcelšanu. Vēlēšanu komiteja kandidātiem durvis vēra 21. septembrī: par viņu pēcteci pieteicās seši vīrieši un viena sieviete. To skaitā ir Severins Fišers (SPD), Klemenss Vīrigs (CDU), Čeleds-Ūve Saīds (AfD), Dirks Hārders (bezpartijas, bet kreiso atbalstītais), Maikls Reiherts (Brīvie vēlētāji), Aleksandrs Dītmars Vītšels (partija) un Nūša Aubels (bezpartijas, ko atbalsta Zaļie/Volts/The Others). Interese ir liela, bet konkurence spēcīga – pieci pretendenti neizpildīja prasības, kas prasīja 112 derīgus apliecinošus parakstus.

Svarīgi datumi un dalība

Vēlēšanas notiek īpašā vidē. Atgriešanās virsnieks Stefans Tolksdorfs uzsver, ka ir grūti izteikt konkrētas prognozes par konkursa iznākumu. Atmosfēra kļūst vēl aizraujošāka, jo vēlēšanu kampaņa iekrīt vasaras brīvlaikā, kas tiek uzskatīts par diezgan neparastu. Termiņi ir skaidri: paziņojumi par vēlēšanām tiks izsūtīti no 11. augusta un no šī datuma varēs pieprasīt arī dokumentus balsošanai pa pastu. Vēlēšanas otrajā kārtā gadījumā, ja neviens kandidāts nesasniegs absolūto 50% balsu vairākumu, ir paredzēts 12. oktobrī.

Vēlētāju aktivitāte Potsdamā pēdējās pašvaldību vēlēšanās 2018. gadā bija 53%, bet otrajā vēlēšanu kārtā tā nokritās zem 40%. Tas rada jautājumu par to, kā pilsoņus var mobilizēt šajās vēlēšanās, lai atbalstītu pareizu vēlēšanu sistēmu, kurā pilsoņi var īstenot savu atbildību un varu, izmantojot pārredzamas, tiešas vēlēšanas. Federālā pilsoniskās izglītības aģentūra uzsver, ka vietējās vēlēšanas Vācijā ir demokrātijas pamatelementi.

Izaicinājumi kandidātiem

Tomēr izaicinājums jaunajiem kandidātiem būs ne tikai nodrošināt savu vēlēšanu kampaņu – tiem arī jāattaisno vēlētāju lielās cerības. Vienalga, vai runa ir par caurspīdīgumu pārvaldē, komunikācijas uzlabošanu vai esošo problēmu risināšanu pilsētā, pilsētnieku uzticība ir jāatgūst. Par politiskajām debatēm viedokļi dalās, daudzi aicina ieviest skaidrību pašvaldības uzņēmumu stratēģiskajā vadībā.

Tāpēc ceļš uz jaunajiem kandidātiem ir bruģēts ar izaicinājumiem un iespējām, kas ir jāapgūst demokrātiskā procesā. Joprojām ir aizraujoši redzēt, kā attīstīsies vēlēšanas un kurš kandidāts iekļūs rātsnamā. RBB turpinās kritiski uzraudzīt notikumu attīstību.