Polijas tirdzniecības bums: Vācijas piektais svarīgākais partneris strauji attīstās!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Vācijas eksporta nozare saskata lielu potenciālu tirdzniecībā ar Poliju un Austrumeiropu 2025. gadā, kamēr imports un eksports pieaug.

Die deutsche Exportwirtschaft sieht 2025 großes Potenzial im Handel mit Polen und Osteuropa, während Importe und Exporte steigen.
Vācijas eksporta nozare saskata lielu potenciālu tirdzniecībā ar Poliju un Austrumeiropu 2025. gadā, kamēr imports un eksports pieaug.

Polijas tirdzniecības bums: Vācijas piektais svarīgākais partneris strauji attīstās!

Vācijas eksporta nozare pievērš uzmanību Austrumeiropai un Dienvidaustrumeiropai, un Polija ir īpaši populāra. Atkal Ziemeļu kurjers ziņots, tirdzniecības apjoms ar Poliju 2025. gada pirmajā pusē uzrādīja ievērojamu pieaugumu par 5,4 procentiem, kas ir vairāk nekā 90 miljardi eiro. Šī pozitīvā attīstība ir saistīta ne tikai ar pieaugošo eksportu uz Poliju, kas pieauga par vairāk nekā 2,6 miljardiem eiro jeb 5,7 procentiem.

Taču būtiski pieaug arī imports no Polijas, palielinoties par diviem miljardiem eiro, kas atbilst 5,2 procentu pieaugumam. Tādējādi Polija nostiprina savas pozīcijas kā Vācijas piektā svarīgākā tirdzniecības partnere tieši aiz Francijas. Īpaši jāatzīmē, ka Vācijas eksports uz Poliju 49,4 miljardu eiro apmērā pārsniedz eksportu uz Ķīnu, kas veido 41,4 miljardus eiro.

Ierobežojumi un perspektīvas

Neskatoties uz pašreizējo kontroli uz Vācijas un Polijas robežas, kas bieži tiek uzskatīta par šķērsli, tirdzniecības bilance joprojām ir stabila. Taču loģistikas asociācija BGL aicina ieviest īpašus noteikumus ātrai kravas automašīnu nosūtīšanai, lai vēl vairāk palielinātu efektivitāti. 2024. gadā uz šīs robežas jau tika reģistrēti vairāk nekā 9,7 miljoni maksas kravas automašīnu ierakstu.

Austrumu komiteja uzsver, ka veiksmīgai divpusējai sadarbībai ir bijusi galvenā loma kopš ES paplašināšanās 2004. gadā. 2025. gada pirmajā pusē eksports uz Ukrainu arī reģistrēja iespaidīgu pieaugumu par 30 procentiem līdz 4,6 miljardiem eiro. Šis atbalsts un Ukrainas atjaunošana joprojām ir galvenās Eiropas politikas un ekonomikas problēmas, kā arī ZDH nosaka.

Situācija Centrālajā un Austrumeiropā ir ne tikai daudzsološa, bet arī piesaista Vācijas uzņēmumu interesi. Saskaņā ar Austrumu komitejas un KPMG aptauju 55 procenti aptaujāto uzņēmumu sagaida, ka reģions līdz 2030. gadam kļūs arvien svarīgāks. Turklāt 56 procenti no tiem plāno investēt šajos tirgos, kas liecina par lielo pieprasījumu pēc patēriņa un investīcijām.

Tirdzniecības dinamika reģionā

Ārējā tirdzniecība ar Austrumeiropu uzrāda pretējas tendences: kamēr kopējais Vācijas eksports samazinājās par 0,1% līdz 786 miljardiem eiro, eksports uz 29 Austrumu komitejas mērķa valstīm pieauga par 2,2% līdz 144 miljardiem eiro. Tā ir zīme, ka daudzos Austrumeiropas tirgos vēl ir iespējas. 2024. gadā vien Polija apsteidza Ķīnu un kļuva par ceturto nozīmīgāko Vācijas noieta tirgu.

Vēl viens nebūtisks faktors ir sarūkošā tirdzniecība ar Krieviju. Tirdzniecības biržas 2025. gada pirmajā pusē kritās par gandrīz 13 procentiem, noslīdot Krieviju uz 12. vietu starp 29 austrumu tirdzniecības valstīm. Eksports uz Krieviju saruka par 1,2 miljardiem eiro, imports pat par 58 procentiem, uzsverot nepieciešamību pārvērtēt tirdzniecības stratēģijas.

Rezumējot, var redzēt, ka Vācija saskata lielas iespējas Austrumeiropā un Dienvidaustrumeiropā, īpaši Polijā. Ar spēcīgu divpusējo sadarbību un tirdzniecības bilances progresu abās pusēs, turpmāko gadu izredzes ir ārkārtīgi pozitīvas.