Sēders aicina veikt radikālas reformas godīgai labklājības valstij!

Sēders aicina veikt radikālas reformas godīgai labklājības valstij!

Vācijas sociālajā politikā pūš stiprs vējš, un to jūt arī Ķelne. CSU boss Markuss Sēders ir ieņēmis skaidru nostāju un aicina visaptveroši atjaunināt labklājības valsti. "Labklājības valstij ir nepieciešama fundamentāla atjaunināšana," sacīja Sēders, kurš nevairās no "stingrām reformām", lai saglabātu sniegumu un vienlaikus palīdzētu cilvēkiem, kuriem tā nepieciešama. Nordkurier ziņo par melnsarkanās koalīcijas plāniem, kas nākamā gada rudenī vēlas ieviest vairākus likumus sociālo sistēmu reformēšanai.

Šīs reformu līnijas fons ir šobrīd saspringtā ekonomiskā un finanšu situācija Vācijā. Sēders uzskata, ka labklājības valsts ir novecojusi un negodīga, jo īpaši tāpēc, ka ik gadu pilsoņu naudai tiek iztērēti 50 miljardi eiro, no kuriem puse nonāk cilvēkiem bez Vācijas pilsonības. Arī Savienības kanclers Mercs brīdina, ka esošā sistēma vairs nav ilgtspējīga: "Mēs jau gadiem ilgi dzīvojam pāri saviem līdzekļiem." Pēc Merza domām, reformām pirmām kārtām jākalpo, lai radītu stimulus cilvēkiem atgriezties darbā.

Reformu rudens

Plānots, ka 2025. gada septembrī Bundestāgs sāks apspriedes par fundamentālām reformām labklājības valsts, budžeta, veselības un digitalizācijas jomās. Šie projekti ir daļa no tā sauktā “reformu rudens”. Koalīcija plāno modernizēt labklājības valsti ar mērķi debirokratizēt administratīvos procesus un panākt labāku iedzīvotāju pabalsta, dzīvokļa pabalsta un bērna pabalsta integrāciju. Ignorēta netiek arī veselības sistēma: ar digitālās pacientu kartotēkas ieviešanu iecerēts mazināt birokrātiju, savukārt par ilgtspējīgu aprūpes finansēšanu rūpēsies jauna komisija. Bürger-Geld sagaida tālejošas izmaiņas.

Reformu centrālā tēma ir pilsoņu nauda, ​​ar kuru paredzēts aizstāt iepriekšējo Hartz IV. Lai gan pašreizējā sistēmā ir paredzēts piedāvāt lielāku uzmanību bezdarbnieku kvalifikācijai, jautājums par sociālo pabalstu finansiālo dzīvotspēju un apmēru joprojām ir aktuāls. Speciālisti brīdina, ka, neskatoties uz plānoto standarta prasību paaugstināšanu vidēji par 12%, daudzi cilvēki zemo algu sektorā ir atkarīgi no sociālajiem pabalstiem. Boeckler norāda, ka diskusijā par reformām ir ietverta arī ideja par sankciju stingrāku stingrību pilnīgiem iebildumiem.

Ceļš uz nākotni

Reformas, kuras paredzēts īstenot no 2026.gada sākuma, skar ne tikai sociālo pabalstu saņēmējus, bet arī darbiniekus un sabiedrību kopumā. Valdība plāno paaugstināt minimālo algu vismaz līdz 12,82 eiro un veikt korekcijas sociālās apdrošināšanas iemaksās. Apmācību vietu veicināšana un nedeklarētā darba apkarošana arī ir viens no galvenajiem darba kārtības jautājumiem. Federālā valdība sagaida ietaupījumus, bet vairāk nekā 115 miljardus eiro paredzēts ieguldīt infrastruktūrā, izglītībā un digitalizācijā.

Viedokļi par šo reformu nepieciešamību atšķiras. Kamēr Sēders un Mercs aicina veikt skaidrus ietaupījumus un reformas, SPD līderis Bērbels Bass (Bärbel Bas) diskusijas par labklājības valsts finansēšanu raksturo kā “muļķības”, taču arī uzsver reformu nepieciešamību. Larss Klingbeils, arī no SPD, aicina veikt pasākumus pret nedeklarētu darbu saistībā ar iedzīvotāju naudu. Jāskatās, kā diskusija attīstīsies turpmākajos mēnešos un kādi pasākumi reāli tiks īstenoti.