Federatīvā Republika grūtībās: Merza bažas par solidaritāti ar Izraēlu!

Federatīvā Republika grūtībās: Merza bažas par solidaritāti ar Izraēlu!

Debates par Vācijas Izraēlas politiku šobrīd ir ļoti aktuālas. Pirms diviem gadiem, 2023. gada 7. oktobrī, Hamas iebruka Izraēlā, izraisot brutālu karu Gazas joslā. Kopš tā laika Hamas ir turējusi ķīlniekus, un apsūdzības par palestīniešu iedzīvotāju genocīdu ir bijušas izplatītas. Šajā saspringtajā situācijā jēdziens “valsts iemesls” tiek apspriests atkal un atkal, īpaši Vācijas politikā. Tagesschau ziņo, ka Angela Merkele jau 2008. gadā paziņoja, ka Izraēlas drošība ar Vāciju nav apspriežama.

Tomēr pašreizējais kanclers Frīdrihs Mercs, kurš nepārprotami atbalsta solidaritāti ar Izraēlu, pauž bažas par to, kā Izraēla vada karu Gazas joslā. Satraukts par pieaugošo kareivīgumu, Mercs kritizēja to, ka starptautisko tiesību pārkāpšanas gadījumā par to būs jāpasaka arī Vācijas kanclerei. Viņa lēmums 2025. gada augustā pārtraukt Izraēlai piegādāt ieročus, kas varētu tikt izmantoti Gazas joslā, izraisa lielu interesi un liecina, ka politiskā nostāja vairs nav nekritiska. Saskaņā ar pašreizējo ARD-DeutschlandTrend 63% vāciešu uzskata, ka Izraēla militāri pārsniedz mērķi.

Sabiedrības protesti un viedokļu dažādība

Desmitiem tūkstošu cilvēku Vācijas pilsētās, tostarp Berlīnē, piedalās demonstrācijās ar tādiem saukļiem kā “Apturiet Gazas genocīdu”. Šis sabiedrības viedoklis atspoguļo pieaugošās šaubas par pašreizējo politiku. Mūziķis Mihaels Barenboims asi kritizēja Izraēlas rīcību Gazas joslā un aicināja Vāciju veikt pasākumus, lai novērstu šo iespējamo genocīdu. Tajā pašā laikā aptuveni 150 zinātnieku, politiķu un diplomātu aicina Vācijas vadību rosināt kursa maiņu attieksmē pret Izraēlu.

Vēl viens kritisks viedoklis nāk no Muriel Asseburg no Zinātnes un politikas fonda, kurš atzīmē, ka līdzsvarotais raison d'état pārāk daudz sašaurina uzmanību uz Izraēlas nacionālo drošību. Turpretim Vācijas-Izraēlas biedrības prezidents Volkers Beks saka, ka neatzīst genocīdu, bet runā par iespējamiem kara noziegumiem, kas varētu būt jau notikuši. Notiekošā diskusija ir sarežģīta un to pavada dažādi viedokļi un perspektīvas, kā arī vispusīgi izklāstītas Spiegel.

Antisemītisma problēma

Situācija ir svarīga ne tikai starptautiskajai politikai, bet arī izgaismo iekšējo apdraudējumu situāciju. Satversmes aizsardzības birojs brīdina, ka Vācijā atkal pieaug antisemītisms, kas būtiski apdraud ebreju un Izraēlas institūcijas. Frīdrihs Mercs uzrunā uzsvēra, ka kopš 2023.gada oktobra notikumiem ir novērots jauns antisemītisma vilnis, par ko viņam ir dziļš kauns.

Kļūst skaidrs, ka diskusija par raison d'être un to, kā rīkoties ar Izraēlu, ir sarežģītāka nekā jebkad agrāk. Viedokļi ir ļoti atšķirīgi un atspoguļo Tuvo Austrumu konflikta sāpīgo realitāti. Izskanēs arī Izraēlas un Šveices vēsturnieka Hosē Brunera balss, kurš savā jaunākajā grāmatā “Brutālie kaimiņi” izceļ emocijas kā konflikta virzītājspēku. Ar pamatotu analīzi viņš paver perspektīvas risinājumiem, kas līdz šim bieži ir atstāti novārtā.

Jāskatās, vai šīs balsis tiks sadzirdētas un vai Vācijas politiķi ir gatavi mainīt kursu. Viens ir skaidrs: izaicinājums ir liels, un nākamie soļi būs izšķiroši Vācijas un Izraēlas attiecību nākotnei.