Bundestag strīdā: patvēruma noraidījumi saskaņā ar tiesas lēmumu par apšaubāmu!

Bundestag strīdā: patvēruma noraidījumi saskaņā ar tiesas lēmumu par apšaubāmu!

Berlin, Deutschland - Debates par Vācijas migrācijas politikas orientāciju ieguva sprādzienbīstamu 2025. gada 5. jūnijā. Berlīnes administratīvās tiesas sprieduma laikā, kurā tika paziņots par trīs Somālijas patvēruma meklētāju noraidīšanu uz Vācijas robežas, Bundestag apspriež pašreizējo robežas kontroli. Šis spriedums rada pamatjautājumus par Dublinas sistēmas ievērošanu, kas kalpo, lai regulētu atbildību par patvēruma pieteikumiem ES. Tiesnešu lēmums attiecas uz incidentu 2025. gada 9. maijā, kad Somālijas patvēruma meklētāji bija ienākuši Vācijā no Polijas un tika noraidīti uz robežas.

Tiesa atzina, ka noraidījums ir pārkāpis piemērojamos ES likumus, jo patvēruma pieteikumus uz robežas nedrīkst noraidīt, neveicot Dublinas procedūru. Juridiskais zinātnieks Volkers Boehme-nedzlers spriedumu raksturoja kā uz laiku, kas pašreizējās sesijas laikā veidoja politisko diskursu Bundestāgā. Zaļā grupa kritizēja jaunās federālās valdības migrācijas politisko līniju kā neskaidru un likumīgi nedrošu. Britta Haßelmann no Zaļajiem atgādināja CDU boss Frīdriha Merca piecu punktu plānu un praktizēja asu SPD kritiku.

Politiskās reakcijas un prasības

Diskusija Bundestāgā tika uzkarsēta un atspoguļo partiju atšķirīgos uzskatus. Aleksandrs Throms no CDU aicināja izbeigt nelikumīgu migrāciju, izmantojot robežkontroli un noraidījumus, savukārt kristīgais Virts no AFD migrācijas politikas raksturoja kā "21. gadsimta koloniālismu" un aicināja veikt izmaiņas likumā. No otras puses, Angelika Glöckner no SPD uzsvēra, ka lielākā daļa iedzīvotāju nenoraidīja migrāciju, bet gan vēlas funkcionējošu integrāciju.

Kopumā politiskajai ainavai ir raksturīgas prasības pēc lielākas robežkontroles, Tomasam Silberhornam no CSU brīdinājuma par imigrāciju par Krieviju un Baltkrieviju ir potenciāls drauds iekšējai drošībai. No otras puses, zaļumi aicināja nekavējoties atsaukties uz iekšlietu ministra Aleksandra Dobrindta (CSU) noraidījumu, kas viņu skepsē stiprina policijas arodbiedrību (IKP).

TURDĪGUMA SITUĀCIJA UN izaicinājumi Dublinas sistēmā

Pašreizējie notikumi nav jāuzskata par izolētiem, bet tie ir visaptverošās ES patvēruma politikas kontekstā. Jau 1990. gados ES dalībvalstis sāka attīstīt kopēju aizbēgšanu un patvēruma politiku, lai saskaņotu atšķirības starp nacionālajām patvēruma sistēmām. Tikmēr Dublinas sistēma, kas regulē, kura dalībvalsts ir atbildīga par patvēruma lietojumprogrammu apstrādi, ir izrādījusies disfunkcionāla.

Parastās Eiropas patvēruma sistēmas (GEAS) reformas reformas ir atkal un atkal kavētas ar politiskām domstarpībām un pieaugošajām migrācijas izaicinājumiem. Sakarā ar nopietnām atšķirībām Dublinas rīkojuma īstenošanā patvēruma meklētāji dažās ES valstīs diez vai nesaņem aizsardzību, savukārt citās valstīs, piemēram, Spānijā vai Portugālē, gandrīz katrā patvēruma pielietojumā tiek piešķirta pozitīvi.

Nesenie notikumi un diskusijas atkal ir uzsvērušas Dublinas sistēmas vājās puses un parādījušas, ka migrācijas politikas koordinācija ES ir steidzami nepieciešama. Reformu process, kas ir apstājies kopš krīžu gadiem bēgļu politikā, tagad atkal bija nepieciešama uzmanība, lai panāktu taisnīgāku atbildības sadalījumu dalībvalstīs.

Ar debatēm par noraidījumiem un Dublinas sistēmas ieviešanu turpmākās migrācijas politikas kurss Vācijā un ES ir noteikts. Tagad politiskajiem dalībniekiem ir jāieņem nostāja un jānorāda skaidri norādījumi, lai spētu tikt galā ar izaicinājumiem, kas saistīti ar migrāciju un patvērumu.

welt pamatā § 18. prasības. Spriedums ir brīdinājums valdībai nopietni uztvert tiesisko situāciju patvēruma likumā un ievērot ES prasības.

Turpmākajiem politiskajiem lēmumiem būs svarīgi aizsargāt līdzsvaru starp nacionālajām interesēm un ES likumu prasībām. lto , ka federālajai valdībai vajadzētu apsvērt administratīvās tiesas rezultātus.

Eiropas ārējo robežu izaicinājumiem nepieciešama daudzdimensionāla pieeja, kas ietver gan juridiskos, gan humānos aspektus. bpb uzsver, ka reformas ir vairāk un sadalītas.