2025. gada federālās vēlēšanas: biedējošas partiju aptaujas tendences!

2025. gada federālās vēlēšanas: biedējošas partiju aptaujas tendences!

Politiskie viļņi Vācijā pašlaik ir augsti, un gaidāmo federālo vēlēšanu aptauju skaitļi sniedz daudz tēmu, par kurām runāt. Saskaņā ar jaunākajām [Redaktionsnetzwerk Deutschland] aptaujām (https://www.rnd.de/politik/umfragen-zu-parteien-aktuelle-trends-fuer-spd-union-afd-gruene-und-co-13-8-2025-462SFUR3SNBCLN3ACXRFNANNSE) politiskā ainava ir flux. Ja sākotnēji sociāldemokrāti (SPD) bija spēcīgākais spēks pēc 2021. gada vēlēšanām, Savienība tagad ir atguvusi virsroku. Šis pavērsiens ir atspoguļots arī aptauju skaitļos, kas tiek nepārtraukti koriģēti, lai paliktu tuvu faktiskajam balsojumam.

Paskatoties uz zaļajiem, redzams, ka viņu kādreizējie ziedu laiki jau ir pagātnē. Tas pats attiecas uz FDP, kas jaunākajās aptaujās klupst ar rezultātu, kas ir mazāks par 5 procentiem, un tāpēc varētu nepārvarēt 2025. gada federālo vēlēšanu šķēršļus. No otras puses, AfD var gūt labumu no luksoforu partiju zaudējumiem un pat kļuvusi par otru spēcīgāko spēku. Taču šķietamība ir mānīga, jo 2024. gada sākumā AfD zaudēja dažus procentpunktus. Joprojām jaunā BSW partija, kuru vada Sahra Wagenknecht, arī paliek zem 5 procentu atzīmes.

Kā tiek veidotas aptaujas vērtības?

Aptaujas Vācijā sniedz daudzpusīgu ainu, ko raksturo dažādas aptaujas metodes. Visizplatītākās metodes ir telefonaptaujas, klātienes aptaujas un interneta paneļi. Tādi institūti kā Forsa un Infratest dimap izmanto dažādas pieejas, lai reģistrētu vēlētāju viedokļus. Individuālie aptaujas dati tiek svērti, lai nodrošinātu reprezentatīvu sabiedrības izlasi. Tas nozīmē, ka novērtējumā tiek ņemti vērā tādi faktori kā dzimums, vecums un izglītība, kā aprakstīts wahlrecht.de.

Tomēr šo aptauju kvalitāte nav bez strīdiem. Tādi eksperti kā Tomass Vinds uzsver, ka vēlme piedalīties ir samazinājusies – no 30 procentiem pirms 20 gadiem līdz mazāk nekā 10 procentiem šodien. Tas varētu apdraudēt rezultātu reprezentativitāti. Neskatoties uz to, aptaujas gadu gaitā joprojām ir samērā precīzas, kā liecina analīze: vidējā novirze bija tikai 1,74 procentu punkti saskaņā ar DW veikto faktu pārbaudi.

Aptaujas dinamika un politiskā nenoteiktība

Politiskā situācija ir dinamiska, un politiskās neskaidrības palielina aptauju sarežģītību. Politikas zinātnes institūta eksperti norāda, ka laikā no 2000. līdz 2020. gadam nav novērots būtisks kļūdu pieaugums aptaujās, neskatoties uz ļoti mainīto politisko ainavu. Tomēr nenoteiktība ir palielinājusies, daļēji AfD pieauguma un politiskās ainavas sadrumstalotības dēļ.

Kopumā pašreizējās aptaujas skaidri parāda, ka esam aizraujošā politiskā viedokļa veidošanas fāzē. Atliek gaidīt, kā skaitļi attīstīsies līdz federālajām vēlēšanām 2025. gadā. Politiskie dalībnieki tiek izaicināti, un vēlētājiem ir pēdējais vārds. Viena lieta ir droša: noteikti būs aizraujoši redzēt, kā vēlētāji nobalso un kādi padomi nāks klajā.