Dobrindts paziņo par krasi stingrāku patvēruma piešķiršanu un pretrunīgi vērtētajām deportācijām

Dobrindts paziņo par krasi stingrāku patvēruma piešķiršanu un pretrunīgi vērtētajām deportācijām

Šodien notiekošajā sanāksmē par Cūgšpici federālais iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrindts un viņa kolēģi no vairākām Eiropas valstīm, tostarp Francijas, Polijas, Austrijas, Dānijas un Čehijas, noteica kursu uz stingrāku Eiropas patvēruma sistēmu. Viens gan politiķiem ir skaidrs: lietām ir jānotiek ātrāk un efektīvāk. Dobrindts aicināja paātrināt patvēruma procedūras un atteikties no trīskāršām pārbaudēm. Tiek apspriests arī tas, vai patvēruma procedūras turpmāk var notikt arī trešās valstīs, patvēruma meklētājiem neuzturot sakarus ar šīm valstīm. Kā ziņo Deutschlandfunk, arī turpmāk būtu jāievēro standartizētas deportācijas uz Sīriju un Afganistānu.

Šajā kontekstā šorīt notika pretrunīgi vērtētais deportācijas lidojums uz Kabulu, ar kuru 81 afgānis, kuriem visiem bija juridisks pienākums pamest valsti un kuri agrāk bija izdarījuši noziegumus, tika nogādāti atpakaļ savā dzimtenē. Atgriezto personu vidū bija 15 cilvēki no Bavārijas un 13 no Bādenes-Virtembergas cietumiem. Kritiķi, tostarp cilvēktiesību organizācijas Amnesty International un Pro Asyl, pauda asas bažas. Ņemot vērā katastrofālo cilvēktiesību situāciju Afganistānā, kur spīdzināšana, ārpustiesas nāvessodu izpilde un piespiedu pazušana ir ierasta parādība, saskaņā ar [Tagesschau] (https://www.tagesschau.de/inland/abschiebungen-afghanistan.html-10ederungistan.html-0ederungistan.

Opozīcija un deportāciju kritika

Amnesty International un Pro Asyl deportācijas raksturoja kā klaju starptautisko tiesību pārkāpumu, jo talibi valda ar brutālu spēku. Tāpēc ANO augstais komisārs Volkers Türks aicina nekavējoties pārtraukt visas deportācijas uz Afganistānu. Viņš brīdināja, ka piespiedu atgriešana var apdraudēt cietušos. Savukārt Dobrindts aizstāvēja pasākumus un skaidroja, ka nopietniem noziedzniekiem nevar būt nekādu uzturēšanās tiesību. Kanclers Frīdrihs Mercs izteica pateicību Katarai par atbalstu deportācijas lidojuma veikšanā, taču vienlaikus uzsvēra, ka talibu diplomātiskā atzīšana nav gaidāma. Šī federālās valdības pretrunīgā attieksme izraisa daudz diskusiju politiskajā vidē un, kas nav mazāk svarīgi, pilsoņu vidū.

Jāskatās, kā situācija attīstīsies tālāk. Neatkarīgi no politiskajiem pasākumiem un kritiskās situācijas Afganistānā, rodas jautājums par Eiropas un Vācijas atbildību šajā sarežģītajā krīzes situācijā. Cilvēktiesības nedrīkst aizmirst no redzesloka, jo īpaši, ja runa ir par noraidīto patvēruma meklētāju atgriešanos. Politiķu reakcijai šeit būs liela nozīme nākamajās nedēļās un mēnešos. Katrā ziņā šis pirmais deportācijas lidojums gada laikā izraisa saspringtu viedokļu apmaiņu par notiekošajām diskusijām par patvēruma politiku. Situācija daudziem cilvēkiem Afganistānā šobrīd ir vēl nedrošāka nekā jebkad agrāk, tāpēc deportēto repatriācija šķiet kritiska, jo [ZDF](https://www.zdfheute.de/politik/afghanistan-ab Schiebeflug-un-kritik-volker-tuerk-amnesty-proasyl-100.html) arī nav.