DoBrindt aizstāv pretrunīgi vērtēto patvēruma praksi: likuma varu vai pārkāptu likumu?
DoBrindt aizstāv pretrunīgi vērtēto patvēruma praksi: likuma varu vai pārkāptu likumu?
Berlin, Deutschland - 2025. gada 4. jūnijā tika pastiprināta diskusija par vācu patvēruma politiku un ar to saistītajām robežkontrolēm. Federālais iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrindts, kurš nesen tika iepazīstināts ar savu biroju, paliek savā rindā, neskatoties uz steidzamo Berlīnes administratīvās tiesas lēmumu, kurš patvēruma meklētāju noraidījumus uz Vācijas robežas pasludināja par nelikumīgiem. Ministrs uzsver, ka tiek dots šīs prakses juridiskais pamats un ka federālā valdība turpinās rīkoties šādā veidā. Intervijā ar Sandra Maischberger Dobrindt skaidro, ka runa nav par pārkāptu likumu, bet gan par enerģētisko likuma izpildi Eiropā, īpaši par kopējo Eiropas patvēruma sistēmu (GEA).
Pretrunu uzmanības centrā ir trīs somālieši, kuri ir mēģinājuši nelikumīgi iekļūt Vācijā. Dobrindts paziņo, ka vēlas pārbaudīt atbildību par viņu patvēruma pieteikumiem saskaņā ar administratīvās tiesas spriedumu. Tiesa atzina, ka federālā valdība piemēro valsts likumus, bet attiecas uz izņēmumu Eiropas likumos, par kuriem trūkst pietiekama pamatojuma. Šie juridiskie strīdi rada jautājumus par pašreizējo migrācijas politiku.Augošās robežkontroles un jauni pasākumi
Vācu ārējo robežu palielinātās kontroles laikā Dobrindt arī paziņoja, ka civilo darbinieku skaits, ko 11 000 izmanto līdz 3000 federālajiem policistiem. Šie pasākumi ir daļa no visaptverošas stratēģijas, kurā ietilpst arī iepriekšējās instrukcijas atcelšana no 2015. gada, kurā patvēruma gadījumos tika izslēgti noraidījumi. Šo soli kritiski skatās arī dažādi politiskie dalībnieki.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks negatīvi komentē Vācijas robežkontroli un uzsver, ka tiem galvenokārt vajadzētu notikt ES ārējās robežās. Dobrindt procedūra arī nodrošināja dažādas reakcijas Vācijā. Kamēr daži politiķi, piemēram, Tomass Strobls (CDU) un Aleksandrs Throms (Union Faction), slavē jaunos pasākumus, Katharina Dröge no Zaļajiem noraida nesaskaņoto ieviešanu.
Kritika par atgriešanās praksi
Sprādzienbīstama tēma joprojām ir prakse, kas pašlaik tiek apspriesta ES, kas pazīstama arī kā “atgriešanās”, kas pārkāpj nelegāli un pret ES likumiem. Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām migrantiem, kuri vēlas pieteikties uz patvērumu ES valstī, ir tiesības pārbaudīt savus pieprasījumus. No otras puses, tādās valstīs kā Grieķija, Polija un Horvātija, šādas atgriešanās ir dokumentētas pēdējos gados un vairākkārt pievērš starptautiskās sabiedrības uzmanību.
Migrantu pieaugums no Afganistānas kopš Taliban pārņemšanas 2021. gadā, problēma ir arī pastiprinājusies. Šajā kontekstā vairākām ES valstīm ir nepieciešami vairāk fizisku šķēršļu, lai aizsargātu ārējās robežas. Padomes priekšsēdētājs Čārlzs Mišels ir norādījis, ka ES, iespējams, vēlas segt izmaksas par šādiem pasākumiem. Tas parāda pašreizējo spriedzi un atšķirīgos uzskatus ES par migrācijas politiku, saskaņā ar kuru Eiropas dienvidu valstis pieprasa taisnīgāku izplatīšanas sistēmu, savukārt Austrumeiropas valstis, visticamāk, tiks ierobežota.
Rezumējot, var teikt, ka Vācijas patvēruma politika pašlaik ir vērsta uz sabiedrības interesēm un ka Eiropas migrācijas politikā tiek reorganizēta diskusija par likumu un cilvēci. Federālā valdība saskaras ar izaicinājumu atrast līdzsvaru starp nacionālajām interesēm un Eiropas saistībām.| Details | |
|---|---|
| Ort | Berlin, Deutschland |
| Quellen | |
Kommentare (0)