Pirmais deportācijas lidojums uz Afganistānu – Dobrindt zem spiediena!

Pirmais deportācijas lidojums uz Afganistānu – Dobrindt zem spiediena!

2025. gada 18. jūlijā pulksten 8.58 no Leipcigas pacēlās pirmais deportācijas reiss uz Afganistānu kopš 2024. gada augusta. Mašīnā atradās 81 cilvēks, kuriem saskaņā ar likumu noteikts pienākums atstāt valsti. Pret cietušajiem Vācijā tika ierosināta kriminālvajāšana, un tagad viņiem bija jāatgriežas savā mītnes zemē, kas pašlaik atrodas talibu ietekmē. Sākotnēji lidojums bija paredzēts pulksten 7:15, taču tas aizkavējās. Tagesschau ziņo.

Šī ir otrā Afganistānas pilsoņu deportācija kopš Taliban nākšanas pie varas 2021. gada augustā. Lidojums nolaidās Leipcigā agrā pēcpusdienā, savukārt deportēto izcelsme un precīzs juridiskais statuss joprojām nav skaidrības. Kritiķi, tostarp Vācijas Cilvēktiesību institūts un PRO ASYL, uzskata, ka šīs deportācijas ir Eiropas Cilvēktiesību konvencijas un Vācijas pamatlikuma pārkāpums. Bažas paudusi arī Republikāņu juristu asociācija. Paliek arī neskaidrs, vai par šo lidojumu bijušas tiešas sarunas ar talibiem, vai arī bija iesaistīts kāds starpnieks. ZDF ziņo.

Politiskais konteksts un plānotie stingrāki pasākumi

Deportācijas lidojums notika vienlaikus ar migrācijas samitu, uz kuru iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrindts bija uzaicinājis savus Eiropas kolēģus. Dobrindts, kurš aicinājis padarīt stingrāku migrācijas politiku Eiropā, jau norādījis, ka grasās risināt sarunas par atgriešanos tieši ar talibiem. Tas varētu būt jauna pieeja Vācijas patvēruma politikā, jo Vācijai pašlaik nav diplomātisko attiecību ar režīmu un tā vietā sazinās ar sakaru biroja starpniecību Katarā. ikdienas ziņas un ZDF.

Pēdējos mēnešos atkal uzliesmojušas diskusijas par deportācijām uz Afganistānu, īpaši, ja runa ir par noziedzniekiem. Saskaņā ar Federālā migrācijas un bēgļu biroja datiem, aptuveni 11 500 Afganistānas pilsoņu pašlaik ir jāpamet valsts. Laika atskaites. SPD iekšpolitikas pārstāvis Sebastjans Fīdlers atbalsta plānotos pasākumus, taču uzsver, ka jāizvairās no tiešām attiecībām ar talibu. Šīs argumentācijas atšķirības parāda, cik jutīgs ir šis jautājums, īpaši attiecībā uz nedrošo drošības situāciju Afganistānā un humanitārajiem aspektiem.

Starptautiskā kritika un cilvēktiesību situācija

Apvienoto Nāciju Organizācija arī kritiski vērtē Vācijas deportācijas plānus. ANO cilvēktiesību komisārs Volkers Tīrks ir teicis, ka nav pareizi sūtīt cilvēkus atpakaļ uz valsti, kurā cilvēktiesību situācija ir tik katastrofāla. Sieviešu un meiteņu situācija ir dramatiski pasliktinājusies kopš talibu atgriešanās pie varas. Pašreizējās debatēs par repatriācijām atkārtoti tiek norādītas uz humānās perspektīvas un riskiem, ko rada deportācija uz Afganistānu. Laiks.

Ņemot vērā šos notikumus, ir skaidrs, ka jautājumam par deportācijām uz Afganistānu ir ne tikai juridiskas, bet arī dziļas morālas sekas. Eksperti un cilvēktiesību aktīvisti aicina pievērst lielāku uzmanību drošībai un humanitārajiem apstākļiem Afganistānā, pirms tiek veiktas turpmākas deportācijas.