Veselības krīze: Izdevumu moratorijs apdraud veselības apdrošināšanas sabiedrības!

Veselības krīze: Izdevumu moratorijs apdraud veselības apdrošināšanas sabiedrības!

Deutschland - Vācijā likumā noteiktās veselības apdrošināšanas (GKV) finansiālā situācija ir saspringta. Pašreizējiem ši apsvērumiem, lai ieviestu izdevumu moratoriju, būtu jānodrošina veselības apdrošinātāju stabilitāte un līdzdalībnieku aizsardzība. Šāds moratorijs nozīmē pagaidu apturēšanu vai izņemšanas kavēšanos, bieži ar valsts atbalstu, lai nodrošinātu, ka veselības apdrošinātāji netērē vairāk, nekā ņem. GKV augstākās asociācijas priekšsēdētāja Dorisa Pfeiffere ir aicinājusi uz steidzamiem pasākumiem, lai risinātu likumā noteiktās ilgtermiņa aprūpes apdrošināšanas un shi finanšu problēmas. Izdevumu moratorijs visām veiktspējas jomām tiek meklēts pirms vasaras pārtraukuma, lai pēc iespējas ātrāk izveidotu stabilitāti.

Sociālās asociācijas VDK nodrošina arī trauksmes noskaņu. Viņa prezidente Verena Bentele pauž bažas par pieaugošajiem likumā noteiktās veselības apdrošināšanas izdevumiem. Tas prasa atbildīgu rīcību no ārstu, klīniku un farmācijas nozares puses. Pa to laiku ir sagaidāms deficīts 166 miljonu eiro ilgtermiņa aprūpes apdrošināšanā par 2023. gadu pēc iepriekšējā gada zaudējumiem 1,5 miljardu eiro apmērā. Prognoze par 2026. gadu paredz deficītu 3,5 miljardu eiro apmērā. 2025. gada pirmajā ceturksnī tika ziņots par 90 miljonu eiro deficītu ilgtermiņa aprūpes apdrošināšanā.

Nepieciešamas steidzamas reformas

GKV ir pakļauts augstam spiedienam, jo ​​tas ir kritiskā finansiālā stāvoklī. Ir dažādi ieteikumi, lai nodrošinātu gan SHI, gan ilgtermiņa aprūpes apdrošināšanas stabilizāciju: tiek apspriests iemaksas griestu un obligātās apdrošināšanas limits palielināšanās, un ierēdņiem varētu ieviest likumīgu apdrošināšanu. Turklāt GKV Spitzenverband pieprasa, lai federālā valdība pārņemtu pensiju apdrošināšanas iemaksas rūpes radiniekiem un atlīdzinātu ilgtermiņa aprūpes apdrošināšanas fondu ar koronu saistītos izdevumus.

Papildu spiediens rodas no demogrāfiskās attīstības, kas palielina veselības izdevumus. 2022. gadā veselības izdevumi Vācijā bija 498 miljardi eiro, kas atbilst 12,8 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Tika izslēgti 53 procenti no likumā noteiktās veselības apdrošināšanas. Pieaugošais inflācijas līmenis un korona pandēmijas ietekme ir arī izraisījusi GKV izdevumu palielināšanos. Vidējais papildu ieguldījums pēdējos trīs gados ir dubultojies no 1,3 procentiem līdz 2,9 procentiem.

ieskats nākotnē

Ši izdevumus stingri veido izmaksu situācija. Lielākie izdevumu priekšmeti ir saistīti ar slimnīcu ārstēšanu (32,1 procents), farmācijas piegādi (17,8 procenti) un ambulatoro ārstēšanu (16,8 procenti). Lai tiktu galā ar šiem izaicinājumiem, ir svarīgi, lai nebūtu nekādu priekšrocību, pat ja cenas un goda pieaugums nākotnē būs orientēts uz ienākumiem. Pretējā gadījumā rezultāts varētu būt liels iemaksu pieaugums gada mijā.

Pašreizējā situācijā, kurā krāpnieciskas bandas arvien vairāk vērsta uz likumā noteikto veselību un ilgtermiņa aprūpes apdrošināšanu, spiediens uz veselības apdrošinātājiem turpina pieaugt. Politiķiem steidzami ir jāuzsāk kursa maiņa un jāizstrādā reformu priekšlikumi, lai ilgtermiņā nodrošinātu likumā noteiktās veselības apdrošināšanas un ilgtermiņa aprūpes apdrošināšanas finansiālo stabilitāti un neapdraudētu veselības aprūpi. Koalīcija plāno uzsākt komisijas, lai izstrādātu risinājumus, kas atbilst Vācijas veselības sistēmas izaicinājumiem.

Situācija ir saspringta apdrošinātajam, jo ​​privāto papildu apdrošināšanu piesaista arī pievilcība, jo tie piedāvā pakalpojumus, kas pārsniedz GKV līmeni, savukārt likumā noteiktajiem veselības apdrošinātājiem ir jācenšas kontrolēt savus izdevumus. Sarežģīta un dinamiska mijiedarbība, kurai joprojām ir jāpievērš liela uzmanība.