Cīņa par izdzīvošanu: Fišers Schleswig-Holstein pieprasījuma palīdzībā!
Cīņa par izdzīvošanu: Fišers Schleswig-Holstein pieprasījuma palīdzībā!
Schleswig-Holstein, Deutschland - Schleswig-Holstein zvejnieki cīnās ar krasi krītošiem zivju krājumiem un viņu iztikas draudiem. Pašreizējā Geomar Helmholtz okeāna pētījumu centra analīze ir identificējusi pārzveju kā galveno iemeslu un aicina izveidot politiski neatkarīgu iestādi, lai noteiktu zvejas likmes. Valsts makšķerēšanas priekšsēdētājs Lorencs Marckardts uzsver, ka vācu makšķerēšana nekad nav pārzvejojusi, bet rodas nopietnas problēmas, ko rada vides ietekme, lauksaimniecība, klimata pārmaiņas un vēja ģeneratoru parki. Niclass Herbst no CDU apraksta Baltijas jūru kā lielāku problēmu nekā Ziemeļjūrā un kritizē ūdeņu slikto skābekļa saturu.
Īpaši ietekmē COD un siļķu krājumi. Pēdējais pēdējos gados ir cīnījies ar vēsturiski vissliktākajām vērtībām, savukārt Dorsch diez vai ir pieejams tirgojamā lielumā. Pašlaik Schleswig-Holstein joprojām aktīvi darbojas tikai 29 zvejas griezēji, no kuriem ir 19 krabju griezēji. Šis dramatiskais kritums ir novedis pie tā, ka 90 % zvejnieku uzņēmumu ir viena cilvēka uzņēmumi, un daudzi ir bezdibenī. Infrastruktūras trūkums veicina grūtības.nozares prasības
Marckardt ir pieprasījis politikas un administrācijas atbalstu, lai atgūtu zivju krājumus. Viņš kritiski komentē nevienlīdzīgas koncesijas, ko rada lauksaimniecība un zvejniecība, kamēr makšķerēšana tiek pakļauta spiedienam. Rudens liecina, ka ieņēmumiem no vēja ģeneratoru teritorijām vajadzētu būt arī labumam zvejai. 68 gadus vecais zvejnieks Hullmans ir spiests pārdot savu uzņēmumu, bet neatrod pircēju, kurš ilustrē steidzamo situāciju nozarē.
Kaut arī Vācijā ir stingra zvejnieku daudzumu kontrole, pastāv bažas, ka citas ES valstis šajos noteikumos rīkojas mazāk stingri. Rudens apstiprina, ka Ziemeļjūrā notiek plaša uzraudzība, bet skaitļi runā skaidrā valodā: 2023. gadā daudzi zivju krājumi ziemeļaustrumu Atlantijas okeānā joprojām ir pārzvejoti. ES pirms desmit gadiem bija reformējis zvejas politiku, lai līdz 2020. gadam izbeigtu pārzveju, taču mērķis tika palaists garām. Šīs ciešanas tiek nogādāta sabiedrībā ar WWF brīdinājumiem, kas brīdina par pārzveja ilgtermiņa sekām un klimata krīzi zivju krājumiem ziemeļos un Baltijas jūrā.
Pašreizējie notikumi zivju patēriņā
Zivju dzīves apstākļi Baltijas jūrā ir jānovērtē kā slikti. Arī zivju patēriņa samazināšanās Vācijā ir satraucoša, samazinoties līdz 434 413 tonnām zivju un jūras velšu 2022. gadā, kas nozīmē samazinājumu par 11 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Patērētāju izdevumi zivīm un jūras veltēm samazinājās līdz 4,9 miljardiem eiro, kas ir mīnus 9 procenti, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Jāuzsver, ka 80 procenti Vācijā patērēto zivju un jūras velšu tiek importēti.
Statistika rāda, ka lielākais zivju patēriņš uz vienu iedzīvotāju Brēmenē (6,6 kg), kam seko Schleswig-Holstein (6,5 kg) un Hamburg/Mecklenburg-Western Pomerania (6,0 kg). Ņemot vērā pieaugošos draudus, kas saistīti ar pārzveju un izmaiņām vidē, vides aizstāvji aicina izveidot lielus mērogus aizsargājamas teritorijas bez ekonomiskas izmantošanas, kā arī labāk kontrolētus zvejniecības daudzumus jūrā.
Tāpēc zvejas situācija Šlēsvigā-Holšteinā ir gan videi izaicinājums, gan eksistenciāli draudi pašiem zvejniekiem. Atliek redzēt, kuri pasākumi būs nepieciešami, lai atbalstītu apdraudēto zivju krājumus un attiecīgos zvejniekus.
Lai iegūtu papildinformāciju, izlasiet ziņojumus no knapvq7f3Lu.html "target =" _ blank "> kn-on-onnlin. https://www.tagesschau.de/wirtschaft/verzuser/fischerei-fischkonsum-fischfang-ueberfischung-wf-100.html "target =" _ blank "> tagesschau.de un DetailsOrt Schleswig-Holstein, Deutschland Quellen