Klöckner kritizē tukšu valdības banku: kur ir ministri?

Klöckner kritizē tukšu valdības banku: kur ir ministri?

Riga, Lettland - Bundestag prezidente Jūlija Klöcknere nesen pauda bažas par biežo ministru neesamību vācu Bundestāgā. Vēstulē kanclera ministra ministram Maiklam Meisteram (CDU) viņa kritizēja valdības banku plenērā, kas bieži bija tikai vāji okupēta. Šī prombūtne apdraud dzīvu diskursu un konstruktīvu sadarbību starp izpildvaru un likumdošanu, sacīja Klöckner, kurš norāda uz nepārtrauktas federālās valdības klātbūtnes nozīmi.

Viņa ierosina, ka katrā plenārsēdē vajadzētu būt vismaz diviem federālajiem ministriem vai federālajam ministram. Klöckner arī aicina veikt pasākumus, lai nodrošinātu pastāvīgu un efektīvu federālās valdības pārstāvību Bundestāgas sanāksmēs. [ZVW] ziņo, ka viņu kritika ir daļa no plašākas diskusijas par izpildvaras un atbildības lomu politiskajā procesā.

stiprināt starptautisko sadarbību

Kamēr Klöckner koncentrējas uz nacionālo politisko darbību, Bundestag prezidents Bärbel Bas apgaismo citus parlamentārās atbildības aspektus. 23. un 24. oktobrī tas piedalīsies parlamenta prezidenta konferencē Rīgā, Latvijā, kurš nodarbojas ar Starptautisko Krimas platformu. Konferences mērķis ir atkārtoti apstiprināt starptautisko atbalstu Ukrainai un koncentrēties uz Krimas aneksiju, kas 2014. gadā ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām. Aptuveni 40 valstis ir pārstāvētas, un tiek saņemti Latvijas parlamenta prezidents Daiga Mierina un Ukrainas Werchowna Rada Ruslan Stefantschuk.

Šīm konferencēm ir būtiska nozīme sadarbībai starp tautām, īpaši starptautisko juridisko normu kontekstā. Pirmais divi Krimas platformas parlamenta samits notika Horvātijā 2022. gadā un 2023. gadā Čehijā, kas uzsver pastāvīgās globālās bažas par attīstību reģionā.

Bundestāgas loma ārpolitikā

Ārpolitika Vācijā tradicionāli ietilpst izpildvaras kompetences jomā. Neskatoties uz to, Bundestag ir iespējas ietekmēt. Tādā veidā Bundestag var pasūtīt komiteju ārzemju jautājumiem un ir iesaistīta līgumu apstiprināšanā, kas regulē politiskās attiecības. Pamata likums (59. pants) regulē federālā prezidenta starptautisko tiesību pārstāvību. Tajā pašā laikā Bundestag ir kontroles funkcija un arvien vairāk sāk ārpolitiku, jo īpaši ar projektējošo sadarbību starptautiskajās parlamentārajās sanāksmēs.

Šīs sanāksmes, kurās dalībvalstis aktīvi piedalās, tiek izmantotas, lai radītu caurspīdīgumu un informācijas apmaiņu pa nacionālajām robežām. Vecākā starpparlamentārā sanāksme ir starpparlamentārā savienība (IPU), kuras pamatā ir Apvienoto Nāciju Organizācijas jautājumi. Turklāt Bundestag ir iesaistīts arī pastāvīgās parlamentārajās konferencēs ES līmenī, kas veido forumu apmaiņai par kopējās ārvalstu un drošības politikas jautājumiem.

Diskusija par valdības locekļu klātbūtni Bundestāgā un starptautiskajā sadarbībā ir būtiska, lai stiprinātu parlamenta lomu gan nacionālajā, gan starptautiskajā kontekstā. [Bundestag] uzsver parlamenta nozīmi ārpolitikā, lai veicinātu dialogu orientētu un efektīvu sadarbību.

Laikā, kad starptautiskās problēmas kļūst arvien sarežģītākas, apmaiņa starp nacionālajiem parlamentiem un aktīva līdzdalība starptautiskajos forumos joprojām ir būtiska, lai nodrošinātu būtisku ietekmi uz ārpolitiku.

Lai iegūtu papildinformāciju par starptautiskajām parlamenta sanāksmēm un Bundestāgas uzdevumiem ārpolitikā, apmeklējiet [Bundestag] un [ZVW] lapas.